ANTARKTĪDA

Braunvērta ezers

Rosa Teritorija
Koordinātas 77°26′″S 162°45′″E

Platība 2 km2
Izteka Oniksa
Braunvērta ezers ir ledāja kušanas ezers Raita apakšējā glečera pakājē Raita ielejā Antarktīdā.

Iztek Antarktīdas garākā upe Oniksa.

Ezeru klāj pastāvīga ledus sega. Mīt aļģes. Nosaukts par godu amerikāņu topogrāfam Frederikam Braunvērtam 

Pie Oniksas iztekas ierīkota sezonāla pētniecības nometne Loverraithata.

Bīvera ezers

Koordinātas 70°47′″S 68°18′″E

Platība 110 km2
Lielākais garums 30 km
Lielākais platums 12 km
Augstums vjl 0 m

Bīvera ezers ir ar ledu klāts saldūdens ezers Antarktīdā. Izvietojies Eimerija oāzē Prinča Čārlza kalnu austrumu piekājē, no austrumiem ar Džeti pussalu norobežotajā pakavveida Bīvera ieplakā, ko aizpilda stagnanta Nemesīdas glečera mēle.

Tiek uzskatīts par lielāko Antarktīdas ezeru.

Ezers pieder pie tā sauktajiem plūdmaiņas (epišelfajiem) ezeriem, jo zem Nemesīdas glečera un Eimerija šelfa ledāja ir hidroloģiski savienots ar okeānu; ezera virsma atrodas okeāna virsmas līmenī. Ezers savienots ar 6 km uz dienvidaustrumiem esošo Radoka ezeru ar Pagodromas aizu.

Ezers atklāts 1956. gadā Austrālijas antarktiskās ekspedīcijas gaitā un nosaukts pēc De Havilland Canada DHC-2 Beaver lidmašīnām, kas intensīvi izmantoja ezera virsmu kā nolaišanās laukumu 1957. gada izpētes ekspedīcijas laikā.

Bīvera ieplakas austrumos atrodas Ļedovoje ezers, kura krastā kopš 1982. gada darbojas Krievijas vasaras polārstacija Sojuza. Bīvera ezera dienvidrietumu krastā ierīkota austrāliešu vasaras lauka nometne Bīverleika.

Dona Huana dīķis

Koordinātas 77°33′55″S 161°11′26″E / -77.56528, 161.19056 
Platība 0,03 km2
Lielākais garums 0,3 km
Lielākais platums 0,1 km
Vidējais dziļums 0,1 m
Tilpums 3000 m3
Augstums vjl 151 m

Dona Huana dīķis ir neliela ļoti sekla pārsāļa ūdenstilpe Antarktīdā, Raita ielejas rietumu galā, 9 km uz rietumiem no Vandas ezera.

Dīķis ir sāļākā zināmā ūdenstilpe uz planētas, kuras sāļums pārsniedz 40%. Tas ir vienīgais no Antarktīdas pārsāļajiem ezeriem, kas jebkurā gaisa temperatūrā paliek šķidrā stāvoklī. Ūdens aprēķinātais ķīmiskais sastāvs pie -51,8 °C temperatūras ir 3,72 mol/kg CaCl2 un 0,5 mol/kg NaCl, kas ir ekvivalenti 413 g CaCl2 un 29g NaCl uz 1 kg ūdens.

Atklāts 1961. gadā un nosaukts par godu diviem helikopteru pilotiem Donam Rē un Džonam Hikijam, kas pilotēja lidaparātu pirmās lauka ekspedīcijas laikā.

Radoka ezers

Koordinātas 70°52′″S 67°59′″E

Platība 21 km2
Lielākais garums 10 km
Lielākais platums 2,2 km
Lielākais dziļums 362 m
Augstums vjl 7 m
Izteka Pagodromas aiza

Radoka ezers ir kušanas saldūdens ezers Antarktīdā. Izvietojies Eimerija oāzē 6 km uz dienvidrietumiem no Bīvera ezera un 30 km uz dienvidaustrumiem no Aramisa grēdas Prinča Čārlza kalnos.

No ezera agrāk bijusi notece pa Pagodromas aizu uz Bīvera ezeru, kas ir izsīkusi.

Dešifrēts no aerofotogrāfijām 1956. gadā un nosaukts par godu Melburnas universitātes lektoram Ūvem Radokam.

Radoka ezers ir dziļākais līdz šim zināmais Antarktīdas ezers un vienīgais zināmais saldūdens ezers ar peldošu ledāja mēli.

Vandas ezers

Rosa Teritorija
Koordinātas 77°33′55″S 161°11′26″E / -77.56528, 161.19056 
 
Platība 5,2 km2
Lielākais garums 8 km
Lielākais platums 2 km
Vidējais dziļums 30,8 m
Lielākais dziļums 75 m
Augstums vjl 50 m
Salas 11
Apdz. vietas krastos Vanda (slēgta polārstacija)

Vandas ezers ir beznoteces ezers Raita ielejā Antarktīdas Rosa Teritorijā. Nosaukta Viktorijas Universitātes antarktiskās ekspedīcijas izpētes partijas vadītājam Ballam Grenlandes ekspedīcijas laikā piederējušā suņa vārdā.

Ezerā ietek Antarktīdas garākā upe Oniksa. Pie upes ietekas no 1968. līdz 1995. gadam pastāvēja Jaunzēlandes polārstacija Vanda. Ezera pretējā krastā iepretī vecajai stacijas vietai ierīkota vasaras nometne Leikvanda un automatizēta meteoroloģiskā stacija.

Vandas ezers ir hipersāļš ar sāls koncentrāciju, kas vairāk kā 10 reizes pārsniedz sāls koncentrāciju jūras ūdenī un kas ir augstāka, kā Nāves jūrā un, iespējams, pat Asala ezerā.

Ezers ir meromiktisks - tā ūdeņi dažādos dziļumos nesajaucas.

Ezera virsma klāta ar pastāvīgu ledus kārtu, bet dziļākajos slāņos ūdens temperatūra var sasniegt +25 °C.

Vostokas ezers

Koordinātas 77°0′″S 105°0′″E

Platība 15 690 km2
Lielākais garums 250 km
Lielākais platums 50 km
Vidējais dziļums 344 m
Lielākais dziļums 1000 m
Tilpums 5 400 ± 1 600 km3
Salas 1
Apdz. vietas krastos Vostoka

Vostokas ezers ir lielākais līdz šim atklātais subglaciālais ezers Antarktīdā. Atrodas 4000 m dziļumā zem ledus vairoga zem krievu polārstacijas Vostokas.

Ezera platība ir ap 15 690 km², kas ir nedaudz mazāka par Ladogas ezera platību. Ezeru divās dzelmēs sadala zemūdens grēda. Virs grēdas ezera dziļums ir ap 200 m, ziemeļu dzelmē dziļums ir ap 400 m, dienvidu - ap 800 m. Ezers pildīts ar saldūdeni un tā tilpums ir ap 5 500 km³ (7. lielākais pasaulē).

Jau 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā ar radariem veiktās zondēšanas uzrādīja ezerus zem Antarktīdas ledus vairoga.

Vostokas ezera esamību pirmie 1973. gadā atklāja Skota polārās izpētes institūta zinātnieki.

1996. gadā krievu un britu zinātnieki, kompilējot dažādām metodēm iegūtus datus, noteica ezera aprises un apstiprināja, ka zem vairāk kā 3 km biezā ledus ir ievērojams daudzums šķidra ūdens.

Ezera ūdens tiek novērtēts kā ļoti vecs. Iesākumā tika pieņemts, ka ka ezeru piepilda tas pats ūdens, kas to pildīja ūdenstilpes veidošanās laikā, novērtējot tā vecumu ap 1 miljonu gadus. Vēlākie pētījumi uzrādīja, ka ūdens apmaiņa ezerā notiek, ūdenim piesalstot pie ledus vairoga ezera malās un aizvirzoties prom ledāja dreifa rezultātā un papildinoties no spiediena izraisītas ledus kušanas citos ledāja apvidos virs ezera. Ezerā šādas piesalšanas un kušanas rezultātā ūdens pilnībā apmainās katrus 13 000 gadus. Salīdzinājumam, līdzīga apjoma Mičiganas un Hūrona ezeriem kopējā ūdens apmaiņa periods ir ap 50 gadiem.

Krievu Vostokas polārstacijā kopš 1998. gada tiek veikts ledus dziļurbšanas projekts. Kopēja Krievijas, Francijas un ASV zinātnieku komanda ir veikusi 3623 m dziļu urbumu līdz ezera virsmai, to nesasniedzot.

Dziļāko slāņu ledus vecums tiek lēsts ap 420 000 gadu. Aplēses pieļauj, ka ezers ir nošķirts ar ledus vairogu no pārējās pasaules no 500 000 līdz 1 000 000 gadu. Urbšanas process tika apturēts ap 100 m no ledus un ūdens robežas lai novērstu urbumu pildošās 60 tonnu petrolejas nokļūšanu ezera ūdenī.

Vostokas ezers ir unikāls ar savu izolētību no pārējās Zemes biosfēras miljonu gadu garumā. Tiek pieļauts, ka ezerā varētu dzīvot mikroorganismi. Ezera videi ir vairākas unikāli raksturlielumi:

Ezeru pilda saldūdens ar skābekļa saturu, kas apmēram 50 reizes lielāks nekā parastā dzeramajā ūdenī. Skābekli ūdenim piegādā kūstošais ledus.

Ezera dzelmē ūdens temperatūra ir ap 10 °C, bet pie ledus robežas ap −3,2 °C. Ūdens šķidro stāvokli nodrošina kā augstais spiediens, tā arī zemes dzīļu siltums.

Ledus vairoga iedarbības rezultātā spiediens ezerā pēc aplēsēm pārsniedz 300 atmosfēras.