ANTARKTĪDA

Oronteja Fineja Antarktīdas karte 
 
Atklāšana un izpēte. Amerikāņu ģeogrāfijas vēsturnieks profesors Čarlzs H.Hepguds Fīneja zīmēto Anatarktīdas karti atklāja, studējot senas jūras un sauszemes kartes. Šai kartei, tāpat kā Piri Reisa pasaules kartei, bija nezināms grādu tīkls. Neskatoties uz sākotnējām grūtībām, Profesors Hepguds un viņā līdzstrādnieki sekmīgi tika galā ar nepazīstamā grādu tīkla atšifrēšanu.

Šo karti 1531.gadā ( citur minēts 1532.gads ) izgatavojis Orontejs Fīnejs. Iespējams, ka viņš izmantojis senākus oriģinālus, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies. Tāpat, kā turku admirālis Piri Reiss. Jautājums tikai, no kurienes Orontejs Fīnejs ieguva tik precīzus datus par Antarktīdas kontinentu? To pašu var vaicāt par Piri Reisa karti. Tā ir mīkla ģeogrāfijas vēsturniekiem!

Apraksts.

Oronteja Fīneja kartē ir iezīmēta visa Antarktīda. Kontinenta kontūras Oronteja Fīneja kartē precīzi kopē tās, kuras ir redzamas mūsdienu Antarktīdas kartēs. Šo faktu ir gandrīz neiespējami izskaidrot. Vismaz pašlaik tam nav izskaidrojuma.

Oronteja Fineja kartē plaši Antarktīdas rajoni attēloti bez ledus.

Mūsdienās Rosas jūras plašas daļas un piekrastes apvidu klāj ledus un šļūdoņi. Orontejas Fineja kartē šis rajons izskatās savādāk. Tajās vietās, kur mūsdienās ledus masas slīd jūrā, kartē iezīmētas upes un fjordi. Nekā tāda nav mūsdienu Antarktīdā. Secinājums: Oronteja Fineja kartes oriģināls zīmēts laikā, kad plaši Antarktīdas rajoni bijuši bez ledus.

Pie tam Oronteja Fineja kartē no lielās Antarktīdas pussalas, Greiama Zemes un Palmera Zemes iezīmēta tikai maza daļiņa. Taču tā nav kļūda! 1958.gadā, kas bija pasludināts par Starptautisko Ģeofizikas gadu, tika iegūts apstiprinājums. Ja uzreiz, vienā paņēmienā no pussalas noņemtu visu lielo ledus vairogu, tad pāri paliktu tikai maza saliņa. Tieši tā, kā attēlots OrontejaFineja kartē!

Antarktīda bez ledus.

Antarktīda ne vienmēr bijis ledus tuksnesis. Tās vēsturē bijuši vairāki siltuma periodi. 1949.gadā R.Bērda ekspedīcija veica urbumus Rosa jūrā. Urbumu paraugus nosūtīja analīzei uz Kārnegija institūtu Vašingtonā.

Rezultāti bija sensacionāli. Dažāda dziļuma augsnes paraugos tika atrastas sīkgraudainas nogulas, kuras kādreiz pārnēsātas ar upes ūdeņiem. Smalko sedimentu izpēte tika konstatēts, ka pēdējos miljons gados Rosa jūra vairākkārt bija brīva no ledus. Turklāt pēdējais siltuma periods šai apgabalā sācies pirms aptuveni 25 000 gadiem un beidzies pirms 6000 gadiem.

Viens no cēloņiem šādām klimata svārstībām varēja būt Zemes ass polu nobīde. Miljons gados, kuru laikā Rosa jūra vairākas reizes bija brīva no ledus, bija pavisam 16 Zemes ass nobīdes. To pierādījusi paleomagnētiskā iežu izpēte. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, noteikts, ka pēdējā polu nobīde sākusies pirms 17 000 tūkstošiem gadiem un ilgusi 5000 gadus. Cēlonis Zemes polu nobīdei ir masīvas Zemes garozas pārbīdes uz magmas slāņiem ( Čārlza Hepguda teorija ). Tāda Antarktīda bez ledus ir attēlota Oronteja Fineja kartē ( tāpat arī Piri Reisi kartē u.c ).

Atlantīda Antarktīdā.

Kanādiešu pētnieki Rends un Roze Flemi - Ati uzskata, ka Atlantīda atradusies Antarktīdā. Viņu teorijas par Atlantīdas lokalizēšanos Antarktīdā pamatā ir Čārlza Hepguda teorija par Zemes garozas nobīdi. Kanādiešu pētnieki rūpīgi izanalizējuši arī Pirī Reisa un Orontejas Fineja u.c. kartes. Rends Flemī-Ats un Roze Flemī-Ata nav vienīgie pētnieki, kas tā domā. Kanādiešu pētnieku teoriju par Atlantīdu Antarktīdā atbalsta arī tādi pētnieki kā Džons Entonijs Vests un Greiems Henkoks.