Iekšējie ūdeņi
Tā kā ne tikai gada vidējās, bet arī vasaras gaisa temperatūras Antarktīdā nepārsniedz 0 °C (ir zemākas par 0 grādiem), nokrišņi tur nokrīt tikai sniega veidā.
Lietus Antarktīdā ir īpaši rets gadījums.
Sniegs, kas visu gadu snieg Antarktīdā un nekūst vasarā, veido apmēram 1700 metru biezu slāni (atsevišķās vietās pat līdz 4300 m).
Antarktīdas ledū koncentrēti 90% no visiem Zemes saldūdens krājumiem.
1990. gados krievu zinātnieki atklāja zemledus neaizsalstošo ezeru - Vostokas ezeru, lielāko no Antarktīdas ezeriem. Tas ir 250 km garš, 50 km plats un tajā ir 5,4 miljoni km3 ūdens.
2006. gads janvārī tika atklāti otrais un trešais lielākais ezers pēc platības, kuru platības ir attiecīgi 2000 km2 un 1600 km2. Abi ezeri atrodas 3 km dziļi zem ledus. Tika noskaidrots arī tas, ka šos ezerus būtu bijis iespējams atklāt jau agrāk, ja vien būtu rūpīgāk analizēti 1958. - 1959. gadu ekspedīcijas dati. Bez šiem datiem tika izmantoti arī satelītu attēli, radaru dati kā arī gravitācijas spēka mērījumi uz kontinenta virsmas.
Kopā līdz 2007. gadam Antarktīdā ir atklāti vairāk nekā 140 zemledus ezeri.