Reljefs
Antarktīda ir visaugstāk virs jūras līmeņa izvietotais kontinents uz Zemes, tā vidējais virsmas augstums pārsniedz 2000 m vjl, bet kontinenta centrā - pat 4000 m vjl. Lielāko daļu no šī augstuma veido ledus vairogs, zem kuras atrodas kontinentālais reljefs, un tikai ~2% Antarktīdas teritorijas ir brīva no ledus, pārsvarā Rietumantarktīdā un Transantarktīdas kalnos.
Salas, krasti, t.s. sausās ielejas un kalnu virsotnes (nunataki) visu vasaru ir bez ledus.
Transantarktīdas kalni dala Antarktīdas teritoriju divās daļās - Rietumantarktīdā un Austrumantarktīdā. Tām ir dažāda ģeoloģiskā uzbūve. Austrumos ir plato, kurā ledus virsmas augstums virs jūras līmeņa sasniedz 4093 m (Arga kupols), savukārt rietumdaļā ir daudz salu, kuras savā starpā savieno ledus.
Klusā okeāna piekrastē atrodas Antarktīdas Andi, kuru augstums dažviet pārsniedz 4000 m; visaugstākā virsotne - Vinsona masīvs (augstums 4892 m vjl.).
Rietumantarktīdā atrodas dziļākā sauszemes ieplaka kontinentā un pasaulē. Tās zemākā vieta atrodas 2555 m (2,5 km) zem jūras līmeņa.
Antarktīdas ledus sega ir lielākā uz Zemes un pārsniedz Grenlandes ledus segas lielumu apmēram 10 reizes. Tajā atrodas apmēram 30 miljoni kubikkilometru ledus, t.i. 90 % visu sauszemes ledāju tilpuma.
Ledus segai ir kupola forma. Tās vidējais biezums ir 2500 - 2800 m, maksimālais biezums ir Austrumantarktīdā - ap 4800 m.
Katru gadu no Antarktīdas krastiem aisbergu veidā aizpeld 2500 kubikkilometru ledus.