Ģeogrāfija
Antarktīda atrodas Dienvidu puslodē, un visu kontinentu apskalo Dienvidu okeāna jūras.
Gandrīz pilnībā visu Antarktīdas teritoriju klāj ledus un sniega sega. Brīvā teritorija no ledus segas ir tikai 0,2 — 0,3% no visa kontinenta. Ledus segas biezums var sasniegt 5 kilometrus. Vidējais ledus segas biezums ir no 2,1 līdz 2,4 kilometriem, tādēļ Antarktīdas vidējais augstums virs jūras līmeņa ir lielākais pasaulē. Ledus sega satur aptuveni 90% no visas pasaules kopējā ledus daudzuma un aptuveni 70% no visas pasaules saldūdens daudzuma.
Krasta līnija ir maz izrobota ar stāviem krastiem, kuru veido galvenokārt ledus.
Antarktīdā no visiem kontinentiem ir zemākais vidējais mitrums un zemākā vidējā temperatūra.
Kontinenta piekrastes daļā bieži ir spēcīgas sniega vētras (48 stundu laikā var uzsnigt pat 1,2 metru bieza sniega kārta).
Austrumantarktīdā atrodas plaši līdzenumi un ieplakas, bet Rietumantarktīda ir kalnaina.
Elsvērta Zemē augstākā virsotne ir Vinsona masīvs (5 140 m).
Antarktīdas lielāko daļu (izņemot rietumus) aizņem prekembrija platforma, kur lieli nomati un vertikālās Zemes garozas kustības saskaldījušas atsevišķos masīvos un cilās.
Vulkānisms (darbīgs vulkāns Erebuss, kā arī vēl divi vulkāni Terors un Gauss).
Rietumantarktīdu klāj līdz 4 km bieza ledus sega, kas veido plašo ledus plato, kura augstākā daļa Arga kupolā sasniedz 4093 m virs jūras līmeņa (vidējais augstums 2040 m). Starp kalnu masīviem rodas vairāki novadšļūdoņi.
Gar krastu vairākās vietās lieli peldoši šelfa ledāji. To biezums sasniedz 700 m; malām atlūztot, rodas pat 60 — 150 km gari aisbergi.
Dažās vietās piekrastē ir oāzes, bez ledus un sniega — Bangera oāze, Girsona, Širmahera, Vestfolas oāzes, to kopējā platība aptuveni 6 000 km². Virs ledāja paceļās arī daži kalnu masīvi un klintis (nunataki). Oāzēs nelieli ezeri un upes (vairāk nekā 30 km).
Oāzēs un uz nunatakiem (līdz 86° D. p.) aug sporaugi (aļģes, ķērpji, sūnas). Antarktīdas pussalā ZR piekrastē vietām sastopami sīki sēklaugi (10 sugu). Piekrastē dzīvo roņi (5 sugas), putni (pingvīni, vētrasputni). Oāzēs uz nunataikiem posmkāji (50 sugu galvenokārt ērces un kukaiņi). Ļoti bagāts jūras planktons, kura lielā daudzuma sastopamas kramaļģes un spīdvēži. Mīt sūkļi (250 sugu), adataiņi (150 sugu), lielas medūzas, tārpi un gliemeži. Visvairāk izplatītas zivis, unikāla ir baltasiņu līdaka; zīdītāji — airkāji (vairākas roņu sugas) un vaļi (zilie vaļi, finvaļi, seivaļi un kašaloti).