Egils Dambis(Amor vincit omnia)

Uzspēlēt spēli vēlos ar tevi,
Zaudētājs kurā nebūs neviens.
Iegūsim abi un pati spēle,

Neesmu inteliģents itin nemaz,
Un reliģisks arī it nepavisam.
Vienkāršs letiņu puika es esmu,
Kas saka ko domā un kauna tam nav.

Bez steigas mosties, vēl acis neatvērt,
Mīļu roku skāvienā, otra elpā klausīties,
Sirdspukstus sajust Tavus un savus,
Nakts sapnī - mazliet vēl kavēties..

Rekviēms olām skan Liedienu rītā.
Tā ripina, met, uzvāra, cep.
Apēd tāpat ar sviestu un sāli,
Vai vienu pret otru ar spēku sit.

Māmiņ, nekliedz vairāk uz mani,
Tēti, nesit! Man ļoti sāp.
Neesmu es vainīgs, ka strīdaties abi

Tu zini,es zinu. Abi mēs zinām,
Cik tuvi esam un varam būt otram.
Sarunās, ikdienā un arī šķirti,
Jo ilgām un domām robežu nav.

A.god. Egil Dambi!
Pateicoties ******* uzzināju par Jums un izlasīju grāmatu ,,Latvijai”. Par Jums nezināju, jo tendenciozo presi nelasu. Esmu izlasījis visus ,,Pilsonis”, ,,Pavalstnieks”, ,,DDD” laikrakstus, kuros publicējas cilvēki ar sirdsapziņu. Pēc reformām...

Saudzīgs dārznieks nenoplūks rozi,
Pirms ziedlapas vaļā pati tā ver.
Rūpēsies, kops un sagaidīs mīlot,
Līdz krāšņā ziedā pati tā plauks.

Nakts sarunas būs man šonakt ar vēju,
Ar jūru, kas viļņojas, šalko un krāc.
Ar zvaigznēm zem debesu nakts samta juma
Un liesmu, kas svecei kā neprātā deg.

Nakts sarunas būs man šonakt ar bruģi,

Pa dzīves naža asmeni eju,
Zem kura neziņas bezdibenis spīd.
Līdzsvaru noturēt, ak vai, cik tas grūti,