Egils Dambis(Amor vincit omnia)

Es esmu es.Tu esi tu -
Vieni paši uz pasaules.
Sirdī un dvēselē, dzīves perona galā,

Piesmietas meitenes tukšajās acīs,
Kvēlo naids un tumša nakts.
Asaras strautiņu sausajās gultnēs
Runā klusums. Un tas ir baiss.

Sirms purns pieglaužas rokai,
Silta mēle nolaiza to,
Mēms lūgums lasāms ir acīs,
Kurās dzidra asara mirdz.

Nes mieru un gaismu tumsības kalpiem,
Kas sirdī ledu un akmeni nes!
Svētī ikvienu un atlaid grēkus
Tiem, kas nezina paši ko dara!

Esmu cilvēks kurš dejo uz akmeņiem,
Kurš dejo ar vilkiem pusnaktī mežā.
Kam kvēlošās ogles pārvēršās dejā,
Kā dzīve kad tajā viss liesmo un deg.

Apsveicu visas Māras un Mārītes vārda dienā!
***
Izdziedāt dziesmā vēlētos vārdu,
Gleznā uz audekla uzgleznot to,
Izdejot dejā, uzrakstīt dzejā,
Apsveicot Tevi šodien no sirds.

Man nepietrūks vārdu, lai teiktu, ka mīlu.
Un glāstu, ko ikdienā varētu sniegt.
Tev vienīgai vienmēr dāvāšu ziedus,
Jo nespēju savādāk, mīlot no sirds.

Atnāc šovakar, krēslot kad sāks,
Šis vakars būs veltīts vienīgi Tev.
Rozes un vīns augstajās glāzēs,
Svece, kas mieru abiem var nest.

Dievs, svētī ikvienu, kam šodien grūti,
Kam sirdī ir rūgtums, kas nemāk vairs lūgt.
Svētī un sūti tam cerību staru
Un drosmi nesabrukt, ja apkārt viss jūk.

Dievs, piedod alkatības pārņemtiem kungiem,

Pareizais vilciens nepareizās sliedēs,
Aizved tur - velns viņ zin kur.
Piedzīvojumu pasaulē uz savas pakaļas,
Adrenalīns katlos kad uguni kur.