Rīga kopā ar Markusu Murovski
Markuss ir no Vācijas. Latviju sev atklājis 94. gadā, kad atbraucis pirmo reizi – kopš tā laika braukājis regulāri, līdz 2006. gadā pārcēlies pavisam.
Šobrīd Markuss ir šefpavārs dizaina kafejnīcā “Mākonis”. Ir precējies ar latviešu meiteni, kuru pazīst jau no 94. gada. Pagājušogad svinējuši kāzas skaistā koka baznīciņā netālu no Bauskas.
Markuss saka – jau no pirmās reizes, kad šurp atbraucis, ir jutis, ka šī ir “viņa zeme”.
Un braukājot šurpu, ne vienu reizi vien juties tā it kā brauktu mājās. Pat tad, kad šeit vēl nebija mājas.
Rīga Markusam ļoti patīk – viņš uzskata, ka Rīga ir īpaša ar to, cik harmoniski šeit sadzīvo gan senā, gan modernā arhitektūra.
Filmēšanas diena sākas stilīgajā kafejnīcā “Mākonis”, kas noslēpusies nelielā Vecrīgas ieliņā. Markuss mūs pacienā ar gardu rīta kafiju un sāk savu stāstu par vietām, kuras šodien plānots atklāt.
Būdams pavārs, Markuss ļoti jūsmo par Rīgas Centrāltirgu – tās smaržas, garšas un krāsas! Un vietējie tirgotāji, ar kuriem allaž var no sirds aprunāties!
Tomēr Markuss atgādina – Rīga nebeidzas pie Centrāltirgus. Arī tālāk, “Maskačkā” un Ķengaragā, ir ļoti daudz skaistu un interesantu vietu, kuras jaunatklāt.
Tāpēc vispirms dodamies izpētīt jauno Ķengaraga promenādi, kuru Markuss nodēvē par zaļu oāzi pilsētā! Turp aizbraukuši par to pārliecināmies savām acīm – nesteidzīgā tempā pa promenādi pārvietojas gan Ķengaraga iedzīvotāji ar dukšiem, gan tūristu grupas, gan māmiņas ar bērneļiem un pat sievietes peldkostīmos.
Arī jaunais putnu vērošanas tornis ir ievērības cienīgs – skaista, moderna arhitektūra, skats pār Daugavu no vēl neredzēta leņķa, un tālumā var pamanīt arī pa kādam putnam!
Tālāk dodamies gar Daugavas malu atpakaļ uz centra pusi – uz Spīķeriem. Renovētais Spīķeru kvartāls un jaunā promenāde filmēšanas dienā vēl nav piedzīvojusi svinīgo atklāšanu, tomēr rīdzinieki jau pastaigājas un bauda skaisto skatu pār Daugavu.
Spīķeros Markuss iesaka aplūkot arī šarmanto lauku labumu bodīti “Desa&Co” – arī šeit viņš iegriežas itin bieži, lai nobaudītu, viņaprāt, garšīgākās desas visā Rīgā!
Pateicoties Laikmetīgās mākslas centram KIM?, Dirty Deal Teatro un Spīķeru koncertzālei, rīdzinieki Spīķerus pazīst kā vienu no radošākajiem kvartāliem. Tomēr ne katrs zina, ka tepat blakus ir ierīkots arī Rīgas geto muzejs, kas atgādina par skarbajiem 2. Pasaules kara notikumiem... Markuss uzskata, ka vēsturi nedrīkst aizmirst, tā ir jāzina un jārespektē gan katram personiski, gan valsts līmenī -tikai tā ir iespējams izvairīties no vēstures atkārtošanās.
Pēc Spīķeriem dodamies uz vēl kādu pavisam jaunu vietu Rīgā, kura arī ir pelnījusi zaļās oāzes titulu – Lucavsalu. Saulainajā trešdienas pusdienlaikā te čum un mudž no atpūtniekiem!
Te ir gluži kā pludmales klubā – saulīte spīd, cilvēki atslābuši smaida un malko vasarīgus kokteiļus, veikbordisti priecē acis ar trikiem, gan lieli, gan mazi plunčājas sakoptajā Daugavas pludmalē...Taisni neticami, ka ko tādu var izbaudīt teju pašā Rīgas centrā!
Pēc Lucavsalas Markuss ierosina doties turpat uz netālo Zaķusalu – ja reiz esam tepat kaimiņos, grēks būtu neuzbraukt Televīzijas tornī un nepalūkoties uz Rīgas skaistumu no augšas!
Tālāk dodamies uz Ķīpsalu, kura Markusam pašam ir liels jaunatklājums. Kā saka pats vēstnesis – Ķīpsala ir pavisam citāda Rīga!
Markusu apbur gan mazās ieliņas un koka arhitektūra, gan nesen ierīkotā Ķīpsalas pludmale. Te līdzīgi kā Lucavsalā valda Rīgas centram neraksturīgi relaksēta atmosfēra – rīdzinieki gan sauļojas, gan uzspēlē volejbolu, gan plunčājas Daugavā un bauda ekskluzīvu skatu uz Daugavas otru krastu!
Taču īpaši iespaidīgs Ķīpsalas piedzīvojums izrādās Žaņa Lipkes memoriāla apmeklējums. Kā stāsta muzeja pārstāve, Žanis Lipke 2. Pasaules kara laikā izglābis vairākas ebreju ģimenes no nāves draudiem, tos paslēpjot bunkurā zem savas mājas un organizējot dažādas glābšanas akcijas, pats riskēdams ar savu dzīvību.
Tas pat nav īsti muzejs, bet telpa ar ļoti īpašu arhitektūru, iekārtojumu un atmosfēru – te var līdz kaulam izjust Žaņa Lipkes ģimenes vēsturi un varonību. Markuss aizkustināts nosaka, ka ļoti cienot drosmīgus cilvēkus... Mums atliek vien piekrist – Žaņa Lipkes stāsts patiešām ir ļoti īpašs apliecinājums cilvēcībai ar lielo burtu.
Tālāk dodamies uz vēl kādu leģendām apvītu un Markusa iemīļotu vietu Rīgā – Spilves lidostu.
Tur mūs sagaida lidostas pārstāvis Aivars Grahoļskis, kas izvadā teju pa visiem lidostas ēkas stūriem un lutina mūs ar krāšņiem stāstiem par lidostas ēkas vēsturi un varonīgajiem latviešu lidotājiem. Te apskatāma pat pirmā Latvijā tapusī lidmašīna!
Saulei tuvojoties rietam, piestājam AB dambī, la nofilmētu vēl pēdējos Rīgas jaunatklāšanas kadrus. Starpcitu, Markusam ļoti patīk makšķerēt, un AB dambis ir viena no tām vietām Rīgā, kur sastopami ļoti daudz makšķerēšanas entuziastu.
Ar makšķeri rokā, Markuss iegriežas arī šarmantajās galerijās “Betanovuss” un “Noass”, kas jau gadiem pietauvotas turpat pie AB dambja, - dienas noslēgumā drusciņa mākslas nevienam vēl par ļaunu nav nākusi!
Pabaudījuši mākslu, steidzam tālāk, jo Markusam vairāk kārotos nobaudīt kādu svaigi ķertu zivtiņu!
Gaidām, gaidām lomu, tomēr nesagaidām, un saprotam, ka jāatstāj zivis Daugavā. Tomēr par to nepārdzīvojam – šodienas lielākais loms ir bijusi piedzīvojumiem pilnā Rīgas jaunatklāšanas diena!
