Egils Dambis(Amor vincit omnia)

Varu būt sargeņģelis, ja vien tu vēlies,
Vai stāsts, ko neapnīk lasīt nekad.
Varu būt tavi vieglākie spārni,
Kas augstu sajūsmas debesīs ceļ.

Vai zini? Es klusumā dzirdēju tevi.
Tik skaidri, ka pašam kļuva vai bail.
Iekniebu sānā un samiedzu acis,
Nu nevar, nevar, nevar tā būt.

Palīdzi, Dievs, izdzīvot salā,
Sirdī kad leduspuķes uzziedēt sāk.
Palīdzi vienaldzības tiltam kāpt pāri,

Uzspēlēt spēli vēlos ar tevi,
Zaudētājs kurā nebūs neviens.
Iegūsim abi un pati spēle,

Neesmu inteliģents itin nemaz,
Un reliģisks arī it nepavisam.
Vienkāršs letiņu puika es esmu,
Kas saka ko domā un kauna tam nav.

Bez steigas mosties, vēl acis neatvērt,
Mīļu roku skāvienā, otra elpā klausīties,
Sirdspukstus sajust Tavus un savus,
Nakts sapnī - mazliet vēl kavēties..

Rekviēms olām skan Liedienu rītā.
Tā ripina, met, uzvāra, cep.
Apēd tāpat ar sviestu un sāli,
Vai vienu pret otru ar spēku sit.

Māmiņ, nekliedz vairāk uz mani,
Tēti, nesit! Man ļoti sāp.
Neesmu es vainīgs, ka strīdaties abi

Tu zini,es zinu. Abi mēs zinām,
Cik tuvi esam un varam būt otram.
Sarunās, ikdienā un arī šķirti,
Jo ilgām un domām robežu nav.

A.god. Egil Dambi!
Pateicoties ******* uzzināju par Jums un izlasīju grāmatu ,,Latvijai”. Par Jums nezināju, jo tendenciozo presi nelasu. Esmu izlasījis visus ,,Pilsonis”, ,,Pavalstnieks”, ,,DDD” laikrakstus, kuros publicējas cilvēki ar sirdsapziņu. Pēc reformām...