Imanta Ziedoņa iedvesmas vieta
“Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”
― Imants Ziedonis
Grāmatā no Jāņiem līdz Murjāņiem Imants Ziedonis stāsta, ka ideja māju celt tieši te, Murjāņos, blakus Lojas upītei, radusies Jāņu nakts neprātā, kad alus skurbumā visi sākuši aurot: Imant, tev jāceļ te māja!
Tā bija Imanta Ziedoņa doma, ka tai jābūt koka mājai ar divslīpju jumtu lielu viesistabu
hernhūtiešu saieta nama garā. Par mājas interjeru pāris ir rūpējušies paši – pašu darināti virtuves krēsli, no tīkliem austa grīdsega, telpa ar kamīnu, gobelēniem, pūralādēm no Veidenbauma Kalāčiem un milzu Lielvārdes jostu, kas aizvijas uz skursteni.
Mājas apkārtni izdaiļo dažāda lieluma dzirnakmeņi. Tā bija Ziedoņa kaislība, un viņam tos dāvināja. Tāpēc, kad fonds „Viegli” mājas pārņēma un izlēma tajās ierīkot Ziedoņa muzeju, tām deva nosaukumu „Dzirnakmeņi”.
Dzejnieks vienmēr vēlējies, lai "Dzirnakmeņi" būtu inteliģences satikšanās vieta. 2010. gadā dzejnieka vasarnīcā notika radoša nometne, kuras laikā "Dzirnakmeņu" klētiņa pārtapa skaņu ierakstu studijā, kurā tika ierakstīts mūzikas albums "Viegli" ar I. Ziedoņa vārdiem.
Iepriekš minētā klētiņa „Dzirnakmeņos” atvesta no Čomjiem, kur Imants Ziedonis pats to noskatījis vēsturiskā vietā pie zirgu pasta stacijas. Tagad klētiņa ir vieta, kur notiek koncerti un prāta vētras, bet bēniņos var nakšņot uz spilveniem.
Vasarnīcā atrodama arī viesu grāmata, kurā ierakstījušies 363 cilvēku, bet liela daļa ir palikusi „aiz borta”. Tomēr neskatoties uz lielo ciemiņu skaitu Ziedonis ir paspējis sarakstīt daudzus dzejoļus un epifānijas.
Gar māju gravā pie smilšakmens atseguma tek Lojas upīte ar blakus esošām takām, kas Imantam Ziedonim bijušas iemīļotas, pastaigām ar savu dzīvesbiedri.
Pēc Ziedoņa teiktā, viņa lielākā laime būtu, ja šurp brauktu cilvēki lasīt Ziedoņa dzeju un dzertu tēju no tiem pašiem traukiem.
