Slavenā līvu valdnieka KAUPO gaitas Krimuldas pusē
Kaupo - šis vārds apvīts leģendām, minējumiem, tas cildināts, nievāts un pelts. Livonijas Indriķa hronikā Kaupo apzīmēts ar titulu “quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida” t.i., visu Turaidas lībiešu (līvu) valdnieks. Kaupo savā zemē bijis cienījams, viņa pils iekarošana nozīmēja arī visa Turaidas novada pakļaušanu.
Pēc atgriešanās no vizītes pie pāvesta, Kaupo kļuvis uzticams katolicismam un tā politikai. 1206. gadā Turaidas līvu sacelšanās laikā to patrieca kā krustnešu sabiedroto un nopostīja Kaupo īpašumus. Kaupo un krustneši veica uzbrukumus Turaidas pilij, lai atgūtu savu stāvokli. Kaupo piedalījies vairākās kaujās, tomēr liktenīgā izrādījusies kauja pie Vilandes.
Kaupo krita 1217. gada 22.septembrī, Svētā Matīsa dienas kaujā, krusta karā pret Sakalas igauņiem un pirms nāves savus īpašumus esot novēlējis līvzemē esošajām baznīcām.
Kaupo vienmēr iestājās par savu tautu. Lai cik viņa personība nebūtu pretrunīga, viņš bija varens valdnieks. Tomēr zināmā mērā politika nedaudz izķēmo viņa domu, un Kaupo piemeklē traģisks liktenis – līvu ķēniņš mirst, tuvo cilvēku nesaprasts. Vadoties pēc Indriķa hronikām, viņa miesa tika sadedzināta, un kauli tika aiznesti uz Livoniju un apglabāti Kubeselē. Pilskalna pakājē atrodas uzkalniņš, kurš tiek dēvēts par Kaupo kapa vietu, lai gan klīst arī citas runas - ka Kaupo ticis apglabāts baznīcā. 2001.gada septembrī uzkalniņā atklāta piemiņas zīme līvu valdniekam Kaupo. To veidojusi Krimuldas tēlniece Gaida Grundberga.
Vairāk lasiet Krimuldas baznīcas mājas lapā: http://www.krimuldasbaznica.lv