Atgriezīsimies pie sūras. Sākotnēji cilvēkam ir zaudējumi. Viņš ir nulle, vai pat zemāk par to. Viņš ir bedrē, viņš ir zaudētājs. Kā gan viņam rīkoties, jo ir taču jāizkļūst no radušās situācijas? Risinājums ir, tas ir vienmēr, tikai jābūt piesardzīgam un uzmanīgam. Šajā sūrā tiek piedāvāts risināt šo problēmu ar četru lietu palīdzību. Citiem vārdiem sakot, ja esi bedrē, ir jāizcērt tās sienā pakāpieni vai jābūvē kāpnes ar četriem pakāpieniem.

Pirmais pamata pakāpiens ir ticība. Sākt ticēt un nostāties uz šī pakāpiena – tas ir labs sākums, bez kura nekādi nevar tikt tālāk un izkļūt no bedres. Otrais – labo darbu pakāpiens. Neviens no labiem darbiem (piemēram, nevienu nenogalinu, ne no viena nezogu, mīlu kaķus) nedarbosies, ja šos darbus neuzsāk ar to, kas ir cilvēka pienākums Visaugstākā priekšā. Un tikai pēc tam mīliet kaķus un dāviniet ziedus. Uzskatīt, ka misija ir izpildīta un tu jau esi uz otrā pakāpiena var tad, kad lūgšanas pildi pats savā labā, ieturi gavēni, bet ja nē – tad nē. Tomēr nezin kāpēc tu joprojām atrodies zaudējumu bedrē. Kaut kas ir ne tā, kā vajag. Protams. Šobrīd tu esi egoists un nekas vairāk. Tu esi noticējis, un sirdī tev ir ticība, tu patstāvīgi lūdzies – arī nav slikti, tev pašam. Bet kāds labums no tā visa citiem? Vai kāds no tā ko iegūst? Tu un tikai tu. Tagad nākamais, trešais pakāpiens, no kura tu aicināsi ļaudis uz patiesību. Dalies ar citiem tajā, ko pats jau esi ieguvis, un, patiesi, tad tu līdzināsies dāsnam cilvēkam. Tagad noteikti par tevi vairs neteiks, ka esi egoists.

http://parislamu.lv/?p=985#comment-26