Starta signāls ir dots, laika atskaite – sākusies. Bet jūs atrodaties bēdīgā stāvoklī, jo sēžat dziļā bedrē. No tās ir jāizkļūst, bet kā? Pakāpieni. Tos vajag izcirst vai izgatavot, bet sekunžu mērītājs tikšķ. Četri pakāpieni, tikai četri pakāpieni, un jūs vairs neatrodaties bedrē.

Šī nav aizraujošas filmas vai jaunas spēles anotācija. Šīs pārdomas iedvesmojusi sūra Al-Asr (Laiks). Sūra ir īsa, tikai trīs ājas, taču, kad biju beidzis runāt par vārdiem “izņemot tos, kuri noticēja” no pusotras stundas ilgas nodarbības bija atlikušas tikai desmit minūtes. Patiesi, cik daudz jēgpilnas nozīmes ir lakoniskajās Kurāna ajās. Nepretendējot uz interpretāciju, vēlos dalīties dažās pārdomās par šo sūru.

Pirmkārt – tas, ka Dievs zvēr pie laika, uzsver tā svarīgumu. Katra cilvēka laika uzskaite sākas līdz ar dzimšanu un beidzas nāves brīdī. Tas ir šī cilvēka al-asr. Ja biznesmenis darbojoties gūst zināmu peļņu, tad viņš ir veiksmīgs uzņēmējs; ja ir zaudējumi, tad viņš ir tuvu bankrotam; bet, ja viņam vairs nekas nav atlicis, viņš ir bankrotējis.

http://parislamu.lv/?p=985#comment-26