Konferencē piedalījās Kaspars Driķis, interneta izpētes eksperts, Andrejs Kļaviņš, spēļu izstrādes kompānijas „Next Level“ dibinātājs, Ģirts Bērziņš, Swedbank Baltijas valstu klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs un Ingmārs Pūķis, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos, un Juris Kaža, mediju speciālists un The Wall Street Journal/Dow Jones Newswires žurnālists.

10 gadu laikā draugiem.lv no dažu draugu projektiņa izaudzis par nopietnu kompāniju ar vairāk nekā 100 darbiniekiem un vairāk kā 10 dažādiem biznesa projektiem. Draugiem.lv reģistrēto lietotāju skaits ir vairāk nekā 1,2 miljoni, katru dienu portālā ienāk gandrīz pusmiljons cilvēku un pavada šeit 1,2 stundas dienā vidēji katrs. Iespaidīgi vai ne? Kaspars savā uzrunā atzina, ka tieši pirms desmit gadiem uzsācis savu patstāvīgo darba dzīvi. Lai viņu pieņemtu darbā, nācies pat šķirties no kuplās frizūras. „Ārzemju kolēģi Latvijā brīnījās par daudzām lietām, kas mums šķiet pašsaprotamas, piemēram – diognālajiem krustojumiem, kuros vienlaikus zaļā gaisma deg visiem gājējiem, tomēr vislielāko viņu apbrīnu izraisīja fakts, ka mums ir pašiem savs sociālais tīkls. Tas ir patiešām pārsteidzoši tik mazai valstij,” stāstīja Kaspars savā prezentācijā.

Andrejs Kļaviņš ir izveidojis draugiem.lv populārākās spēles - Fikss, Okeānija un citas. Viņa lekcijas mērķis bija ieskicēt, kā mainījusies spēļu industrija pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd spēļu industrija apjoma ziņā ir divkārt apsteigusi mūzikas un ir priekšā arī kino industrijai. Tātad faktiski šobrīd tā ir lielākā izklaides nozare. Tas nav nekāds pārsteigums, jo, piemēram, ASV spēles datoros, telefonos vai speciālajās konsolēs spēlē 99% zēnu un 94% meiteņu. 10 gadu laikā spēļu industrija piedzīvojusi vairākus pavērsiena punktus. Pirmais no tiem sociālo tīklu spēles, kas piedāvāja plašākas iespējas cilvēkiem sacensties vienam ar otru. Sociālo tīklu spēļu pirmsākums ir spēle Mafija, kurā bija iespējams izvēlēties tēlu un pildīt dažādus uzdevumus, lai to attīstītu. Draugiem.lv pirmā līdzīgā spēle bija Āfrika. Vēlāk īstu revolūciju radīja Ferma – dārzeņu audzēšanas bums pārņēma visu pasauli un tieši tajā brīdī viens pēc otra nogrima daudzi lokālie sociālie tīkli, savukārt draugiem.lv ar savu Fermu piedzīvoja lielāko lietotāju aktivitāti visā pastāvēšanas vēsturē. Nākamais pavērsiens – applestore atvēršana, kurā varēja izvietot spēles spēlēšanai savos iPhone viedtālruņos. Mobilās spēles šobrīd aizvien vairāk sāk dominēt spēļu tirgū un arī draugiem.lv mobilajās versijās ir pieejama spēle Okeānija, bet jau tuvākajā nākotnē sekos arī citas spēles.

Swedbank ir pirmā banka Latvijā un vienīgā no pirmajām pasaulē, kas atvēra savu filiāli sociālajā tīklā, konkrēti draugiem.lv. Ģirts Bērziņš atklāja, ka spert šādu soli pamudināja pavisam vienkārša loģika – bankai ir jābūt tur, kur ir cilvēki. Tieši tāpēc viņi sāka atvērt filiāles lielveikalos un pēc tam arī draugiem.lv. Ģirts atklāja, ka šobrīd vairāk kā 90 procenti naudas darījumu notiek elektroniski, fiziskās filiāles kalpo vien kā konsultāciju centri. „Modernā filiālē vairs nebūs letes, aiz kuras stāv bankas darbinieks, tā būs vieta, kur ikviens varēs ienākt elektroniski veikt savus norēķinus un palūgt palīdzību no zāles konsultantiem, kas turpat bez jebkādiem numuriņiem būs pieejami,” nākotnes vīziju ieskicēja Ģirts.

Ingmārs pirms 10 gadiem strādāja citā telekomunikāciju uzņēmumā – Lattelecom. Viņš atklāja, kā draugiem.lv ietekmējuši šīs industrijas attīstību: „Mēs sēdējām valdes sapulcē un domājām, kā attīstīt jauno projektu – mājas DSL. Mums priekšā bija pētījums, kas apliecināja, ka cilvēkiem mājās internets nav nepieciešams. Viņiem tajā gluži vienkārši nav ko darīt. Tad parādījās draugiem.lv un sākās īsts mājas pieslēgumu bums.” Šobrīd jau kā LMT viceprezidents Ingmārs neslēpa, ka viņu klientiem ārkārtīgi nozīmīgu lomu spēlē mobilās aplikācijas un tieši draugiem.lv mobilās versijas ir vispopulārākās. Tās ikdienā lieto 46% visu lietotāju, aiz sevis atstājot Google, Facebook un Inbox.lv.

Juris ir pazīstams ne vien kā ietekmīgā The Wall Street Journal žurnālists, bet arī kā īsts tehnoloģiju eksperts. Pirms 10 gadiem viņš vadīja raidījumu Futūršoks, kurā centās prognozēt, kā nākotnē varētu attīstīties tehnoloģijas. Arī mūsu konferencē viņš uzdrošinājās ielūkoties sociālo tīklu nākotnē. Daudziem par lielu pārsteigumu viņš paziņoja, ka nākotnes sociālajos tīklos cilvēki veidos attiecības ar.. dzīvniekiem ar mākslīgi stimulētu intelektu. Viņaprāt, brīdis, kad zvēri ar tehnoloģiju palīdzību spēs ar mums komunicēt „cilvēku valodā”, vairs nav aiz kalniem.