Tomēr ikvienai maizītei ir sava garoziņa – arī spēles mēdz ne vien izklaidēt, bet arī izraisa atkarību. Īpaša riska grupa ir bērni, tāpēc draugiem.lv radījuši īpašu rīku, kas ļauj vecākiem bloķēt bērniem pieeju „nedraudzīgajām” spēlēm.

Draugiem.lv nenodarbojas ar spēļu izstrādi, mēs esam platforma, kurā spēļu izstrādātāji var publicēt savas izstrādātās spēles. Draugiem.lv izvērtē ikvienas spēles vai aplikācijas atbilstību portāla noteikumiem un lietotāju interesēm. Kad aplikācija apstiprināta, tā ir pieejama visiem draugiem.lv lietotājiem. 

Ieviešot aplikāciju sadaļu, draugiem.lv deklarēja, ka priekšroka būs vietējiem izstrādātājiem. Diemžēl izrādījās, ka ar pašu spēkiem nepietiek, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu, tāpēc portālā pieejamas arī citu valstu izstrādātāju veidotas un latviskotas spēles. Viņu pienākums ir nodrošināt gan spēles tulkojumu, gan arī lietotāju atbalstu latviešu valodā – ja tas nenotiek, norisinās pārrunas un ir bijuši gadījumi, ka spēlei liegta pieeja draugiem.lv platformai. Tas gan ir radikāls līdzeklis, jo katrai aplikācijai ir savs lietotāju loks, kuri tajā izveidojuši savu vidi, krājuši punktus un citus labumus.

Ikviena biznesa mērķis ir piesaistīt un noturēt iespējami daudz lietotāju un, protams, gūt peļņu. Lai to panāktu, nākas izdomāt aizvien jaunus līmeņus, jaunas iespējas, arī maksājumus. Gadās, ka pavisam nevainīgas spēlītes izstrādātāji, cenšoties radīt aizraujošu vidi, aizraujas tiktāl, ka mums nākas iejaukties, lai piebremzētu viņu radošo lidojumu. Viena no spēlēm, kas pēdējā laikā saņēmusi nopietnu vecāku kritiku, ar kuru notiek nopietnas pārrunas, ir Avatarija. Domājot aizvien jaunus scenārijus, viņi acīmredzami aizdomājušies pārāk tālu. Tikai no viņiem pašiem atkarīgs, vai turpināsim sadarbību.

Svarīgākā riska grupa ir bērni. Maldīgs ir uzskats, ka bērniem vispār nevajag ļaut spēlēt spēles datorā un internetā. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un jo ātrāk bērns apgūst datora iemaņas, jo labāk, tomēr ir svarīgi kontrolēt – ko un cik daudz viņš dara datorā. Kļūdaini ir uzskatīt, ka kontrole ir tikai interneta portāla vai valsts pienākums – bērnus audzina vecāki un tikai viņi var ietekmēt bērna ieradumus, bet mēs varam palīdzēt. Īpaši šim mērķim esam radījuši jaunu kontroles mehānismu, kas ļauj vecākiem bloķēt bērna profilam pieeju tām spēlēm, kuras viņi uzskata par nelietderīgām vai bīstamām. Tas notiek pavisam vienkārši – jūs kopā ar bērnu ieejat viņa profilā, atveriet aplikāciju sadaļu un tajā ieraudzīsiet iespēju – aplikāciju bloķēšana. Pievērsiet uzmanību – paroli, ko ievadīsiet, bērns nedrīkst zināt, jo ar to varēs atcelt bloķēšanu. Tad atliek tikai savadīt visas tās aplikācijas, kuras, jūsuprāt, nav vēlamas jūsu bērnam.

Vārdu minēšana, bilžu mīklas, aizraujošas stratēģijas spēles attīsta bērna loģisko domāšanu, māca lietot datoru un paplašina redzesloku. Speciālisti iesaka bērniem ļaut spēlēt izglītojošas spēles vai tādas, kas orientētas uz konstruktīvu darbību – vides veidošanu, kopšanu un attīstību. Nevēlamas ir spēles, kurās bērns, iejūtoties supervaroņa vai kāda monstra tēlā, zaudē saikni ar realitāti. Tāpat ir svarīgi sekot līdzi komunikācijai, kas bērnam veidojas spēles ietvaros. Tā lielākoties ir anonīma un ne vienmēr draudzīga. Pavērojiet, vai bērns pēc datora lietošanas ir labā vai nomāktā noskaņojumā un, pats galvenais – runājiet ar savu bērnu par to, kas viņam svarīgs – arī spēlītēm.

Izstāsti, kā tu nokļuvi līdz idejai kļūt parspēļu izstrādātāju?

Pirmo reizi ar spēļu veidošanu saskāros apmēram 15 gadu vecumā, kad man mājās bija parādījies pirmais dators, un, tā kā tajos laikos internets vēl nebija tik pieejams, uz tā bija tikai dažas spēles un QBASIC, uz kura tad es arī pats sāku veidot savas pirmās spēlītes, kas man likās ļoti interesanti un aizraujoši. Tā kā ar to nopelnīt toreiz nevarēja, pievērsos mājas lapu un dažādu interneta projektu veidošanai un tad pēc vairākiem gadiem, kad parādījās pirmās draugiem.lv spēles, es redzēju, ka ir radusies iespēja nodarboties ar spēļu veidošanu, kas mani kādreiz tā aizrāva. Tā nu es paralēli citiem saviem darbiem un projektiem arvien vairāk un vairāk laika veltīju tieši spēļu izstrādei.

Vai spēļu izstrāde var būt nopietns bizness ne tikai dažiem milžiem, bet arī vienkārši uzņēmīgam cilvēkam?

Jā, es pat teiktu, ka uzņēmīgiem entuziastiem ir savas priekšrocības, jo viņi riskē tikai ar savu laiku, bet lielie izstrādātāji ar saviem finanšu līdzekļiem, kas pie vairākiem neveiksmīgiem projektiem var arī beigties, bet entuziasts tik ātri neapstāsies.

 Pastāsti par savām spēlēm – cik un kādas tās ir, cik pieejamas draugiem.lv, kuras ir veiksmīgākās?