„Kopš pirmās dienas, kad entuziasti izlēma izveidot unikālo Latvijas Likteņdārzu, lielākais Latvijas sociālais medijs ir atbalstījis šo projektu”, stāsta draugiem.lv atbalsta projektu vadītāja Laima Lībere. Mēs informējām par aktivitātēm un aicinājām ziedot Likteņdārza izveidei un koku stādīšanai. Vasarā, kādā no regulārajām tikšanās reizēm ar Likteņdārza projekta vadītāju Bruno Cīruli, radās ideja, ka ir jādara kas vairāk un kopīgā domu apmaiņā rādās unikāla ideja - piedāvāt ikvienam portāla lietotājam ar pāris peles klikšķiem personīgi piedalīties Likteņdārza būvēšanā.

Likteņdārza ainavas dizaina autors - pasaulslavenais ainavu arhitekts japānis Šunmio Masuno lielā Kokneses dārza projektā ir iecerējis izveidot daudz skaistu un simbolisku vietu. Tās pavadīs ikvienu Kokneses viesi un dārza apmeklētāju emocionālā pastaigā, kas sāksies Likteņdārza jaunajā mežā, kas tiek veidots no tūkstošiem par piemiņu iestādītu kociņu.

Pastaiga turpināsies, ienākot Krievkalna salas vēsturiskajā mežā, un pārsteigs dārza apmeklētāju pastaigas beigās, sasniedzot daudzfunkcionālo ēku, kas iecerēta kā simbolisks tilts uz Latvijas nākotni un kuru dārza ainavas autors ir nodēvējis par "Latvieša sirdi". Likteņdārza centrālais elements ir 40 ozolu ieskauts amfiteātris, kura centrā Latvijas 100 gadu jubilejā 2018.gada 18.novembrī precīzi 16:06 būs redzams saulriets, apgalvo Masuno. Uz amfiteātri ved ābeļu aleja, kas tiks bruģēta ar 113 000 pelēkiem no Latvijas laukakmeņiem zāģētiem bruģakmeņiem. “Mēs saprotam, ka ziedot un iestādīt koku ir nopietns lēmums, kaut vai tāpēc, ka līdz Koknesei ir jāaizbrauc”- stāsta Bruno Cīrulis, piebilstot, ka virtuāli iebūvēt bruģakmeni un jau tad braukt apskatīt to dabā esot pavisam cita lieta.

Ikviens draugiem.lv lietotājs dodas uz Likteņdārza lapu http://www.draugiem.lv/liktendarzs, kurā virtuālajā alejā, ziedojot piecus latus, ir iespēja ielikt bruģakmeni ar savu vai kāda sev mīļa cilvēka vārdu. Tiklīdz ir virtuāli ievietoti pirmie 5 000 bruģakmeņi, tā tiek uzsākta to veidošana – Latvijas pelēkais laukakmens tiek izgriezts atbilstošā formā un ar smilšu strūklu uz tā iegravēts vārds. “Ziedojumu skaits nav ierobežots, ikvienam ir tiesības ielikt tik bruģakmeņus cik viņš vēlas, kaut vai visus 113 tūkstošos”, smaidot LTV tiešraidē teica draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks, “un atceramies, ka latviešu ir stipri vien vairāk nekā pieejamo bruģakmeņu skaits, tāpēc aicinu šo vēsturisko soli neatlikt uz pēdējo brīdi”. “Likteņdārza Draugu aleja- līdzīgi kā Brīvības piemineklis pagājušajā gadsimtā - šodien var tapt tikai pateicoties plašai tautas līdzdalībai”, uzsver Bruno Cīrulis. Koku stādīšana, ziedojumu zīmes, pelēkie laukakmeņi, ziedojumu tālrunis, talkas un profesionāla palīdzība dārza būvniecībā ir veidi, kā cilvēki jau ir iesaistījušies šajā unikālajā projektā.

noteikti to gribēs atrast dabā”- stāsta Laima Lībere. Pavadītas vairākas prāta vētras ar programmētājiem, dizaineriem un arhitektiem, lai izstrādātu perfektu sistēmu, kas ar pāris peles klikšķiem ļautu piedalīties alejas būvniecībā. Kad risinājums izdomāts, atbildīgais programmētājs esot priekā saberzējis rokas, sakot “šis būs patiešām patīkams darbs”, atceras Laima. Lai nerastos nepatīkami pārpratumi, katru bruģakmeni pirms izgatavošanas apstiprinās Kokneses fonda pārstāvji. Likteņdārza veidotāji patur tiesības neapstiprināt gravējamo vārdu, ja tas ietvers nevis vārdu un uzvārdu, bet, piemēram, uzņēmuma nosaukumu, komerciālu reklāmu, nepieklājīgu vai divdomīgu tekstu. Vienu reizi ziedotājam, kurš būs izvēlējies noteikumiem neatbilstošu vārdu, tiks dota iespēja to mainīt. Ja tas netiks izdarīts, bruģakmens būs bez gravējuma. Ziedotājs bruģakmeni var izvēlēties arī bez gravējuma, uzsver Laima.