Dabas parks "Daugavas ieleja"

Ejot pa Daugavas taku ceļiniekam atklājas daudzveidīgas Daugavas ielejas ainavas: meži un pļavas, upju straujteces, avoti un lieli laukakmeņi, ģeoloģiskie veidojumi - dolomīta atsegums un ielejas nogāzes krauja.

Senlejas stāvajā nogāzē redzami platlapju meži, kas mijas ar sausām līdz mēreni mitrām stepju pļavām. Šeit sastopamas citviet Latvijā reti sastopamas augu sugas.

Visā takas garumā paveras iespaidīgas kultūrainavas. Visskaistākā panorāma atklājas no Aizkraukles pilskalna, kurš bijis apdzīvots jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus. Te uzcelto koka pili krustneši nodedzināja 1205.g.

Starp Daugavu un pilskalna pacēlumu atrodas Aizkraukles senpilsētas vieta, tur redzamas 13.-17.gs Aizkraukles mūra baznīcas drupas.

Pie Rīgas - Daugavpils šosejas atrodas 1694.g. celtā Aizkraukles luterāņu baznīca, kurā aplūkojama Augusta Annusa 1943.g. gleznotā altārglezna „Kungs, palīdzi, mēs grimstam!"

Ejot tālāk, pie Karikstes upītes ietekas Daugavā apskatāmas 1224.g. būvētās Livonijas ordeņa pils drupas. Nedaudz tālāk atrodas Aizkraukles vecā kapsēta.

Takas noslēgumā atrodas kādreizējā Kaļķu cepļa drupas, kur skatāmi neparasti dolomīta atsegumi ar daudziem strautiņiem.

Ceļinieku gaida labiekārtotas atpūtas vietas „Priediņas" un „Saķis", savukārt lieliskas peldvietas, pludmales volejbola laukums atrodas pie Lasmaņu karjera.

Taka piemērota gan kājāmgājējiem, gan velosipēdistiem.

Taka ved gar Aizkraukles pilskalnu uz 13. - 17.gs. Aizkraukles mūra baznīcas vietu, kas savulaik atradās pie Aizkraukles senpilsētas, Daugavas krastā. Ejot pa Senbaznīcas taku ceļiniekam paveras krāšņa Daugavas ielejas ainava.

Taka piemērota kājāmgājējiem.

400m garā taka vijas gar Ašķeres upītes gravu, kuras ieplakā tek Ašķeres upīte ar ļoti akmeņainu gultni un krastiem. Ašķeres grava izveidojusies pirms 15 tūkstošiem gadu, kad lielais ledājs šķērsoja Latvijas teritoriju. Šeit vērojams vienreizīgs biotops, kura veidošanos nav ietekmējis cilvēks.

VII - XI gs. pie Ašķeres upītes ietekas Daugavā atradās seno skandināvu osta.

Takas teritorijā atrodas lielo jeb dižusuru (Glis-glis) mikroliegums. Pelēcīgo, 15 - 20cm (neskaitot asti) garo grauzēju kolonija veido vienu no stabilākajām atradnēm Latvijā jau 20 gadus. Dzīvnieciņš lielākoties ir aktīvs krēslā un naktī. Lielais susurs ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā.

Par godu Pumpura eposa „Lāčplēsis" varonei Aizkraukļa meitai Spīdalai taka tiek saukta arī par Spīdalas taku.

Ašķeres gravā savulaik tika atrasts liels ozola bluķis ar iedobtu vidu, kurā viegli varēja ielīst cilvēks. Bluķis pašlaik atrodas Lielvārdes muzejā.

Taka piemērota kājām gājējiem.

Ceļiniekam, dodoties projām no Senbaznīcas vietas uz Rīgas - Daugavpils šoseju, iesakāms iet pa Antona taku, kas ved augšup uz Skrīveru Zemkopības institūtu. Taka vijas gar strautiņu, te redzama daudzveidīga augu valsts, strautiņā sagūluši gleznieciski laukakmeņi.

Taka nosaukta Skrīveru A. Upīša vidusskolas skolotāja Leona Antona (1933.-2000.?) vārdā. Skolotājs savulaik bija Skrīveru tūrisma taku izveides iniciators. Viņa vadībā tapušas vairāk kā 15 takas, starp tām arī Spīdalas taka.

Taka piemērota kājām gājējiem.

Viena no Daugavas ielejas dabas parka interesantākajām vietām ir Karikstes upe. Upes garums ir 10km, tā ir krāčaina, ar lielu kritumu, vietām tā tek pa 5 - 10m dziļu gravu. Karikste sākas netālu no Aizkraukles dzelceļa stacijas esošajā Tunķu purvā. No Aizkraukles stacijas līdz Vecaizkrauklei upes gultne ir regulēta, vēlāk līdz pat ietekai Daugavā tā tek pa izteiktu ieleju.

Kājām gājējam iepazīties ar Kariksti vislabāk veicot 300m garu pastaigu no bijušajām Šīrona dzirnavām līdz ietekai Daugavā. Šeit atrodas pussagruvis dzirnavu aizsprosts, kur izveidojies ap 2,5m augsts divpakāpju ūdenskritums.

Dodoties tālāk redzamas Livonijas ordeņa mūra pils drupas. Tās atrodas Karikstes ietekas Daugavā, kur savulaik atradās osta.

Taka piemērota kājāmgājējiem.