Apskates objekti
Aizkraukles pilskalns
Atrodas Daugavas labajā krastā, lejpus Aizkraukles baznīcai. Pilskalns ierīkots Daugavai paralēlā kalnā, kas par 40 m paceļas virs upes līmeņa.
Ar platu un dziļu grāvi pilskalns ir pārdalīts divās daļās. Abu kalna daļu plakumu galos izveidoti aizsargvaļņi, bet nogāžu augšdaļas pastāvinātas ar terašu palīdzību. Pilskalna lielāko plakumu ieloko no laukakmeņiem mūrētas sienas paliekas. Starp pilskalnu un Daugavu atrodas Aizkraukles senpilsēta, kur ir arī Aizkraukles 13.-17. gs. mūra baznīcas drupas un kapsēta. Pilskalna tuvumā ir divi kapulauki.
Arheoloģiskajos izrakumos (1971-1976, vadītājs V. Urtāns) konstatēts, ka agrākās atrastās senlietas attiecas uz I g.t. p.m.ē., bet mūra siena pilskalnā veidota 13. gs. sākumā. Aizkraukle un Aizkraukles pils vecākā Vievalža vārds (Viewaldus) vairākkārt minēti 13. gs. rakstītajos avotos. Aizkraukles koka pili krustneši nodedzināja 1205. gadā.
Aizkraukles luteriskā baznīca
Baznīca atrodas šosejas Rīga - Daugavpils (A6) malā, netālu no Skrīveru robežas. Baznīca ir republikas nozīmes arhitektūras piemineklis, mūsu novadā tai ir vēsturiska nozīme. 1613.gadā netālu no šīs vietās tika būvēta koka baznīca, kas nopostīta.
Mūra baznīcu esošajā vietā uzbūvēja 1680.gadā, bet pašreizējo izskatu tā ieguvusi 1896.-1899.gadā pēc arhitekta G.Krona projekta atbilstoši tolaik modē esošās neogotikas tendencēm. Baznīca pārbūvēta, remontēta un paplašināta ar sānu izbūvēm (320 sēdvietas, iesvētīja 1889.gada 10.novembrī). Darbus vadīja mūrnieks un baznīcas pērminderis Lablaiks. Ieeju rotā iegravējums vecajā drukā "Cik mīlīgas ir tavas māju vietas Ak Kungs Zeibot".
Aizkraukles viduslaiku pilsdrupas
Aizkraukles viduslaiku ordeņpils drupas atrodas Aizkraukles pagastā Daugavas krastā pie Karikstes ietekas.
13.gs. sākumā Aizkraukle bija viens no lielākajiem Daugavas lībiešu centriem upes labajā krastā. Aizkraukles pilskalnā (blakus Ašķeres strautam) atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis". 1205. gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki šo pili nodedzināja, bet pēc gada Aizkrauklē ieradās pirmie kristīgās ticības sludinātāji, kuri piespieda aizkraukliešus pieņemt katoļticību. Aizkraukles mūra pils pie Karikstes upes celta ap 1211.gadu lielā steigā kā aizsargs pret leišu sirotājiem un tajā saimniekoja Zobenbrāļu ordeņa komturi. 1226.gadā (citur - 1230.g) to ieņēma Viesturs, bet nespēja tur ilgi noturēties.
Karikstes upe
Viena no Daugavas ielejas interesantākajām vietām ir Karikstes upe. Tās līkločos celta kādreizējā Aizkraukles mūra pils, kurā mitinājās vācu muižnieki. Pie tās ietekas Daugavā savulaik atradās osta. Upes garums ir 10 km, tā ir krāčaina, vietām ar dziļu, kanjonveidīgu ieleju. Visātrākā tā ir lejteces posmā. Pavisam netālu no ietekas dārd pussagruvis aizsprosts – divpakāpju ūdenskritums, apmēram 2.5 metrus augsts.
Aizkraukles vecie kapi
Vecie kapi sniegs ieskatu vissenāko Aizkraukles dzimtu vēsturē. Te daudz interesantu kapakmeņu, krustu, metāla nožogojumu. Kāds akmenī izcirsts krusts atgādina koka bozes. Krodzinieku, kas vairāk nekā simts gadu dus zem šī krusta, ar koka rungām nosituši krogus izpostītie zemnieki – tā vēsta leģenda. Simpātiska ir arī veco kapu kapliča, kurā pēdējo reizi zvanīts 2003. gadā. Pēc tam zvans pārcelts uz jauno kapliču, kas atrodas Daugavas senkrasta augšpusē.
Lasmaņu karjers
Iecienīta atpūtas vieta. Pieejams pludmales volejbola laukums, peldvieta, makšķerēšana.
Kaļķu cepļa drupas un dolomīta atsegumi
Kaļķu cepļa vietā savulaik bijuši lieli degakmens krājumi. Laikā, kad ceplis darbojies, diennaktī iegūts apmēram 12 tonnu kaļķu. Cepļa vietā kaļķu iežu ir ļoti daudz. Aprēķināts, ka ceplim te darba pietiktu apmēram 100 gadiem. Te ir arī dolomīta atsegumi, kas saglabā vēlīnā devona laikmeta fosiliju zīmes – tajā var saskatīt zivju, aļģu un gliemežvāku nospiedumus. Dolomīta atsegumi veido amfiteātri ar lielisku akustiku. Šai vietai garām gājis lielais tirdzniecības ceļš.