Reiz Meža ielā, Pļaviņās...
10 photos • 1 video • Feb 27 14:27
"Reiz Meža ielā, Pļaviņās...." - tā varētu sākties stāsts par rakstnieces Emīlijas Prūsas (1878-1950) dzīves posmu no 1922. gada līdz 1950. gadam. 24. februāra sarīkojumā šis stāsts tika izstāstīts, ielūkojoties Pļaviņu bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabātajās fotogrāfijās un atmiņās, kā arī rakstnieces dzimtas turpinātāju glabātajos atmiņu stāstos. Sarīkojumā piedalījās rakstniec...More"Reiz Meža ielā, Pļaviņās...." - tā varētu sākties stāsts par rakstnieces Emīlijas Prūsas (1878-1950) dzīves posmu no 1922. gada līdz 1950. gadam. 24. februāra sarīkojumā šis stāsts tika izstāstīts, ielūkojoties Pļaviņu bibliotēkas novadpētniecības krājumā glabātajās fotogrāfijās un atmiņās, kā arī rakstnieces dzimtas turpinātāju glabātajos atmiņu stāstos. Sarīkojumā piedalījās rakstnieces mazmeita, audžudēla Ringolda meita Hedviga; rakstnieces brāļa Jāņa Dzenīša meitas Evelīnas, arī rakstnieces audžumeitas, pēcnācēji Anda Leiškalne un Uldis Leiškalns.
Rakstnieces dzīves Pļaviņu periods Latvijas laikā bija piepildīts, rūpējoties par audžubērniem, māju un dārzu, aktīvi iesaistoties sabiedriskajā dzīvē un, protams, agrās rīta stundās rakstot.
Pēc 1940.gada rakstnieces dzīve kļuva pavisam sarežģīta. Aiziet bojā abi audžudēli - Oļģerts un Ringolds, māja Pļaviņās Meža ielā 1 (mūsdienās - Meža ielā 21) vairākkārt tiek nacionalizēta un denacionalizēta. Ar 1948.gada 30.augustu viņai nepieder vairs nekas; rakstniece tiek atstāta bez ienākumiem, arī pensija vairs netiek piešķirta; nav ienākumu no īrniekiem. Viņa tiek vajāta kā nodokļu parādniece, pieprasot samaksāt īpašuma nodokli par pilnu gadu. 1950.gadā rudenī rakstnieci draud izlikt no vienīgās istabas kādreizējā viņas namā, pārceļot uz dzīvi Gostiņos. 17.septembrī Emīlija aiziet sēņot, bet atnākusi no meža, atrod paziņojumu, ka nākamajā dienā istaba jāatstāj. Arī viņas darba instruments - rakstāmmašīna ir atņemta. Naktī no 17. uz 18.septembri Emīlija Prūsa izdzer lielu miega zāļu devu - viņu atrod uz grīdas vēl dzīvu pašas sagatavotajā vietā; aizved uz Pļaviņu slimnīcu, kur vēl diennakti viņa pavada pusnemaņā, lūdzot lai viņai ļauj mierīgi aiziet pie Dieva (tā atminas medmāsa Vilma Vējiņa). 1950.gada 19.septembrī agri no rīta rakstniece aiziet mūžībā. Tā ir viņas izvēle - nepakļauties komunistiskajam režīmam. 23. septembrī rakstnieci Emīliju Prūsu apglabā Bārukalna kapsētā Pļaviņās.
Stāsts par rakstnieci Emīliju Prūsu ir stāsts par cilvēka izvēles brīvību un nepakļaušanos.