Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1997. g. Royal Mint (Lielbritānija)
Mākslinieciskā koncepcija: Laimonis Šēnbergs
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas ģerbonis no Gustava II Ādolfa valdīšanas laikā kalta dāldera, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots XVII gs. pirmās puses Rīgas nocietinājumu plāns, virs tā puslokā izvietots uzraksts RĪGAS NOCIETINĀJUMI XVII GS.; zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVII gadsimts - zviedru laiki Rīgā. Tā pirmie divi gadu desmiti Rīgai pagāja Zviedrijas-Polijas kara briesmās. Saimnieciskās un stratēģiskās nozīmības dēļ Rīga bija kārots mērķis Zviedrijai, un cīņa par Baltiju faktiski bija cīņa par Rīgu.

1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs pēc veiksmīga pilsētas aplenkuma panāca, ka rīdzinieki zvērēja uzticību Zviedrijas kronim. Gandrīz simt nākamos gadus Rīga bija Zviedrijas pilsēta, lielāka un bagātāka pat par tās galvaspilsētu Stokholmu.

Zviedri izveidoja Rīgu par vienu no tā laika modernākajiem cietokšņiem Eiropā. Visapkārt pilsētai uzbēra augstus zemes vaļņus, to stūros izveidoja bastionus un vaļņu priekšā izraka kanālu. Ārpus pilsētas līdzās senajai Livonijas ordeņa pilij zviedri savam garnizonam uzcēla vēl atsevišķu cietoksni - Citadeli. Zviedru laikos Rīgai izveidojās jauna, plaša priekšpilsēta, ko ietvēra otra nocietinājumu līnija.

Zviedri saglabāja pilsētai tās senās privilēģijas. Tiesas vara un pilsētas pārvalde joprojām palika rātes rokās. Rīga ieguva arī tiesības kalt savas monētas.

1656. gadā pilsētu aplenca Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. P