Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1996. g. Royal Mint (Lielbritānija)
Mākslinieciskā koncepcija: Laimonis Šēnbergs
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVI gs. ģerbonis ar diviem lauvām, ģerboņa vairoga turētājiem, zem tā gadskaitlis 1996, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlota Rīgas panorāma, tai apkārt puslokā izvietots uzraksts XVI GS. (kreisajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVI gadsimts ir laiks, kad katoļu un luterāņu ticības karos zem Rīgas baznīcu smailēm viduslaiki pārtapa jaunajos laikos.

Vēlēdamās īstenot gadsimtiem loloto sapni - nokratīt Livonijas ordeņa un arhibīskapa varu -, Rīga 1521. gadā iesaistījās Mārtiņa Lutera uzsāktajā Reformācijas kustībā. Tam pretojās katoļu garīdznieki, tādēļ 1523. gadā viņus padzina no pilsētas. Rīgā sākās baznīcu grautiņi, kuros gāja bojā iepriekšējos gadsimtos uzkrātās mākslas vērtības. Luterisma uzvara vainagojās ar ticības brīvības pasludināšanu vispirms Rīgā (1535), bet pēc tam visā Livonijā (1554).

1558. gadā sākās gadsimta ceturksni ilgais Livonijas karš. Krievija cara Ivana IV Bargā vadībā tiecās iegūt tiešu izeju uz Baltijas jūru. Nespējot pretoties iekarotājiem, sabruka Livonijas valstiņu savienība. Tās teritoriju sadalīja starp Zviedriju un Polijas un Lietuvas valsti. Vienīgi Rīgai divdesmit gadu (1562-1581) izdevās saglabāt brīvpilsētas statusu. Tikai saņēmusi savu seno privilēģiju apstiprinājumu, Rīga beidzot pakļāvās Polijas karalim. Lepnas svītas pavadīts, 1582. gada 12. martā Stefans Batorijs iejāja pa Rīgas vārtiem. Sākās poļu laiki.

Pretstatu pilns ir XVI gadsimts