Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1997. g. Royal Mint (Lielbritānija)
Mākslinieciskā koncepcija: Laimonis Šēnbergs
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas XVIII gs. ģerbonis, kurā ģerboņa vairoga turētājus lauvas ir nomainījis Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, zem tā gadskaitlis 1997, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Melngalvju nams, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts MELNGALVJU NAMS XVIII GS., zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XVIII gs. sākās ar Ziemeļu karu (1700-1721), kura rezultātā Krievija atņēma Zviedrijai Rīgu līdz ar Vidzemi. Rīga uz 200 gadiem kļuva par Krievijas jaunās provinces - Rīgas (kopš 1796. g. - Vidzemes) guberņas - administratīvo centru.

Kara laikā pilsēta bija stipri cietusi no aplenkuma un Lielā mēra (1710-1711). Daudzas celtnes bija sagrautas, iedzīvotāju skaits sarucis gandrīz divreiz. Saimnieciskajai rosībai atsākoties, Rīga kļuva par otro lielāko Krievijas ārējās tirdzniecības ostu pēc impērijas galvaspilsētas Sanktpēterburgas.

Nozīmīgākās Rīgas eksportpreces bija lini, kaņepes, labība un kokmateriāli, importa - sāls un siļķes. Augot tirdzniecības apjomam, rīdziniekiem darba netrūka. Pilsētā ieplūda iedzīvotāji gan no apkārtējiem lauku novadiem, gan arī no citām Krievijas guberņām un Rietumeiropas. Rīga kļuva arvien daudznacionālāka, tomēr vācieši joprojām bija gandrīz puse no pilsētas iedzīvotājiem.

Uzplaukstot saimnieciskajai dzīvei, Rīgā tika celtas un pārbūvētas daudzas sabiedriskās ēkas. Gadsimta vidū Rīga ieguva jaunu, plašu Rātsnamu ar mansarda jumtu un greznu fasādi. Rātsnamam iepretī slēj