Āraišu Vējdzirnavas
Ap Āraišu ezeru 1000 ha platībā izvietojušies 28 kultūras pieminekļi un vēstures liecības no dažādiem gadsimtiem. Augstākajā pakalnā paceļas Āraišu vējdzirnavu varenie spārni.
Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas apmēram 19. gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852., iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.
Dzirnavas ir tā saucamā holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā parādījušās 14. gs. Šīm vējdzirnavām ir grozāma “galva”, ko dēvē par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību, stāvot dzirnavu pakājē, dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Dzirnavās mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, gatavoja putraimus.
Vējdzirnavas darbojušās līdz I Pasaules karam. Tās atjaunotas 1982. - 1984. gadā, pateicoties Gaujas NP administrācijai. Darbus vadīja Ādolfs Bitmets, kurš cēlies no senas melderu dzimtas.
Pēc 2004. gada 6. jūlija pērkona negaisa atjaunots zibens bojātais vējdzirnavu spārns.
Katru gadu jūlija beigās šeit svin Jēkabus - jaunrudzu maizes dienu.
Vējdzirnavas apmeklējumam atvērtas katru dienu no 9:00 līdz 18:00.
Papildus informācija: http://www.daba.gov.lv/public/lat/turist…