RV2Ģ SP reglaments
Izglītojamo padomes
REGLAMENTS
Saskaņā ar Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas Nolikuma 65; 66; 67; 78; 79; 80; 81; 82. un 83.punktu
I Vispārīgie noteikumi
1. Izglītojamo padome (turpmāk tekstā – Padome) ir izglītojamo pašpārvaldes institūcija, kuras sastāvā var ievēlēt jebkuru izglītojamo, kuram nav ģimnāzijas iekšējās kārtības un citu tiesisko normu pārkāpumi vai nepietiekami (zem 4 ballēm) semestru un ceturkšņa vērtējumi mācību priekšmetos. Izglītojamo padomi ar Ģimnāzijas vadības, direktora vai viņa pilnvaroto direktora vietnieku atbalstu veido izglītojamie pēc savas iniciatīvas. Tā ir demokrātiska izglītojamo kolektīva pašregulācijas un pašizteiksmes forma, kas savas kompetences ietvaros organizē un vada izglītojamo sabiedrisko dzīvi Ģimnāzijā, aizstāv izglītojamo tiesības un intereses, piedalās Ģimnāzijas pārvaldē.
2. Izglītojamo padome darbojas saskaņā ar tās reglamentu, kuru izstrādā pati padome, saskaņo ar Ģimnāzijas padomi un apstiprina Ģimnāzijas direktors.
3. Izglītojamo padomes izveidošanas un darbības mērķis ir panākt izglītojamo un Ģimnāzijas administrācijas interešu un darbības saskaņošanu, kā arī izglītojamo aktīvu iesaistīšanos audzināšanas darbā, mācību procesā, sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņu apgūšanā.
4. Izglītojamo padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras klases, vienu un to pašu izglītojamo par padomes locekli var ievēlēt vairākas reizes.
5. Izglītojamo padomes sēdes notiek ne retāk kā divas reizes mēnesī. Tās sasauc padomes prezidents, sēdes vada padomes prezidents vai Izglītojamo padomes ievēlēts vadītājs, sēdes tiek protokolētas.
II Padomes darbības mērķi un uzdevumi
6. Padomes darbības galvenais mērķis ir izglītojamo interešu aizstāvēšana un to saskaņošana ar skolas administrāciju, izglītojamo aktīva iesaistīšanās skolas vides veidošanā, apgūstot sabiedriskā darba un brīvā laika organizēšanas iemaņas.
7. Padomes galvenie darbības uzdevumi un virzieni:
7.1. pārstāvēt izglītojamo viedokli Ģimnāzijas padomē;
7.2. veicināt sadarbību starp skolotājiem un izglītojamajiem, kā arī izglītojamo savstarpējo sadarbību;
7.3. organizēt sabiedrisko dzīvi Ģimnāzijā;
7.4. veicināt sadarbību ar citām skolām un iestādēm;
7.5. sadarbojoties ar Ģimnāzijas vadību, veikt darbības, kas veicina Ģimnāzijas attīstību;
7.6. piedalīties Ģimnāzijas iekšējo normatīvo aktu izstrādē un Ģimnāzijas darbības plānošanā;
7.7. izteikt ierosinājumus Ģimnāzijas vadībai izglītības procesa un ārpusstundu darba pilnveidošanai;
7.8. izteikt priekšlikumus par pamudinājumiem, apbalvojumiem vai sodiem izglītojamajiem;
7.9. informēt izglītojamos par Izglītojamo padomes darbību;
7.10. piedalīties Rīgas Skolēnu domes darbā un tās organizētajos pasākumos.
III Padomes vēlēšanas
8. Padomes vēlēšanas notiek oktobrī. Vispirms tiek ievēlēts Izglītojamo padomes prezidents, pēc tam jaunais Izglītojamo padomes sastāvs.
9. Izglītojamo padomes prezidents ir Izglītojamo padomes vadītājs, kurš var būt jebkurš 10.-11. klases izglītojamais.
10. Izglītojamo padomes prezidenta kandidātiem nedēļu pirms vēlēšanām ir jāiesniedz sava motivācijas vēstule Izglītojamo padomes koordinatoram. Pēc apstiprinājuma katrs prezidenta amata kandidāts veido savu priekšvēlēšanu kampaņu.
11. Prezidenta ievēlēšana notiek 3 kārtās:
11.1. Komisija 3 pedagogu sastāvā - direktora vietnieks – Izglītojamo padomes koordinators, 7. – 9. klašu audzinātāju metodiskās komisijas vadītājs un 10. – 12. klašu metodiskās komisijas vadītājs - novērtē prezidenta amata kandidātus atbilstoši kritērijiem:
11.1.1. kandidāta prezentācija par sevi, kā izglītojamo padomes prezidenta kandidātu, piemērotība amatam - sevis reprezentēšana, sava viedokļa, mērķu argumentācija, rīcībspēju nestandarta situācijās (prezentācijas laikā komisija kandidātam piedāvā kādu nestandarta situāciju);
11.1.2. atbildes uz jautājumiem – prasme izteikt un argumentēt savu viedokli, analizēt situācijas, sadarboties, pieņemt lēmumus.
Komisijā var tikt pieaicināts iepriekšējā gada Izglītojamo padomes prezidents, ja tas nav starp kandidātiem. Komisijas locekļiem var tikt piedāvāta vērtēšanas kritēriju lapa atbilstoši paraugam (skat. pielikumā)
11.2. Iepriekšējā mācību gada Izglītojamo padomes sastāvs aizklātā balsojumā izvēl piemērotāko prezidentu;
11.3. Visu skolas izglītojamo aizklātais balsojums;
11.4. Visu kārtu vēlēšanu rezultāti tiek apkopoti. Uzvarētāju nosaka tas, kurš no kandidātiem visu trīs kārtu posmā ir ieguvis visvairāk punktu (pielikumā ir norādīta sistēma). Vienāda punktu skaita gadījumā komisijai pieder 30% no kopvērtējuma, Izglītojamo padomes iepriekšējam sastāvam pieder 30% no kopvērtējuma un izglītojamo balsojumam pieder 40% no kopvērtējuma. Ja katrā kārtā uzvarētājs ir cits kandidāts vai kandidāti ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, tad par Izglītojamo padomes prezidentu kļūst izglītojamo izvēlētais kandidāts. Rezultātus apkopo un izsludina iepriekšējais Izglītojamo padomes prezidents. Ja iepriekšējais prezidents ir kandidātu sarakstā, tad to dara Izglītojamo padomes koordinators.
12. Iepriekšējā mācību gada Izglītojamās padomes prezidents kļūst par jaunā Izglītojamo padomes prezidenta viceprezidentu. Ja kādu iemeslu dēļ, tas nav iespējams, tad par viceprezidentu kļūst prezidenta vēlēšanu 2. vietas ieguvējs.
13. Ja Izglītojamo padomes prezidents atstāj amatu mācību gada laikā, vai viņam izsaka neuzticību ģimnāzijas direktors, Izglītojamo vai ģimnāzijas padome, prezidenta pienākumus pēc Izglītojamo padomes sēdes lēmuma pilda viceprezidents vai padomes prezidenta iepriekšējo vēlēšanu otrās vietas ieguvējs.
14. Pēc Izglītojamo padomes prezidenta ievēlēšanas Izglītojamo padomes locekļi prezidentam piesaka savu kandidatūru Izglītojamo padomes ministru amatiem, iesniedzot motivācijas vēstuli. Pirmajā Izglītojamo padomes sēdē atklātā balsojumā tiek ievēlēti ministri un apstiprināts jaunais Izglītojamo padomes sastāvs.
IV Padomes sastāvs
15. Izglītojamo padome sākotnēji tiek veidota tādā skaitliskā sastāvā, lai tajā būtu iekļauts pa vienam pārstāvim no katras 7.-12. klases. Padomes sastāvs var tikt koriģēts pēc aktivitātes un sēžu apmeklētības - tas var tikt mainīts vai papildināts atklātā Izglītojamo padomes balsojumā, saglabājot Izglītojamo padomē vismaz vienu pārstāvi no katras klases. Izglītojamo padome ir dalīta divās daļās: 10.-12. klašu izglītojamie veido balsstiesīgo padomes daļu, kura veic padomes darbību, un 7.-9. klašu izglītojamie ir konsultatīvā padomes daļa, kas palīdz padomes darbībā.
16. Padome sastāv no prezidenta, viceprezidenta, ministriem un locekļiem. Ministri savā darbībā ir pakļauti prezidentam un Padomei.
17. Padomes amatpersonu pienākumi:
17.1. Prezidents:
17.1.1. Prezentē un vada Izglītojamo padomes darbību līdz nākamajām Izglītojamo padomes vēlēšanām;
17.1.2. Ne retāk kā 2 reizes mēnesī sasauc un vada Izglītojamo padomes sēdi;
17.1.3. Pieņem lēmumus un deleģē pārstāvjus uz dažādiem pasākumiem;
17.1.4. Izglītojamo padomes vārdā sadarbojas ar skolas administrāciju un līdzdarbojas Skolas padomē;
17.1.5. Veido Izglītojamo padomes tēlu skolā un ārpus tās;
17.1.6. Iepazīstina Izglītojamo padomi ar ārpusskolas projektiem, aicina tajos iesaistīties;
17.1.7. Atskaitās par Izglītojamo padomes darbu skolas konferencē.
17.2. Viceprezidents:
17.2.1. Sadarbojas ar prezidentu;
17.2.2. Pilda prezidenta pienākumus tā prombūtnes laikā;
17.2.3. Palīdz prezidentam sagatavot un vadīt sēdi;
17.2.4. Nepieciešamības gadījumā konsultē ministrus.
17.3. Sekretārs:
17.3.1. Protokolē Izglītojamo padomes sēdes, izmantojot Izglītojamo padomes protokola paraugu no iepriekšējiem gadiem;
17.3.2. Glabā Izglītojamo padomes protokolus;
17.3.3. Kārto Padomes lietvedību.
17.4. Kultūras ministrs:
17.4.1. Vada skolas kultūras un sabiedrisko pasākumu organizāciju, detalizētu plānošanu un realizāciju;
17.4.2. Izveido skolas pasākumu plānu, raksta pasākumu scenāriju.
17.5. Sporta ministrs:
17.5.1. Veido Izglītojamo padomes organizētos sporta pasākumus;
17.5.2. Ar savu darbību mudina izglītojamos aktīvi un veselīgi atpūsties.
17.6. Vides un labklājības ministrs:
17.6.1. Rīko labdarības pasākumus;
17.6.2. Veido ārpusskolas aktivitātes;
17.6.3. Izzina un veido priekšlikumus par skolas vides uzlabošanu.
17.7. Finanšu ministrs:
17.7.1. Atbild par Padomes finanšu līdzekļu uzskaiti;
17.7.2. Piesaista līdzekļus Padomes mērķu īstenošanai.
17.8. Ārlietu ministrs:
17.8.1. Dibina un attīsta attiecības ar citu skolu, iestāžu pārstāvjiem;
17.8.2. Vajadzības gadījumā pārstāv skolu ārpusskolas pasākumos;
17.8.3. Aktīvi piedalās Rīgas Skolēnu domes (RSD) darbībā.
17.9. Izglītības ministrs:
17.9.1. Organizē izglītojošus, erudīcijas pasākumus;
17.9.2. Izplata informāciju par izglītojamo karjeras iespējām.
17.10. Informācijas un tehnoloģiju ministrs:
17.10.1. Pārbauda Padomes e-pastu, informē Padomes locekļus;
17.10.2. Ziņo par jaunumiem skolas mājas lapā.
17.11. Dizaina ministrs:
17.11.1. Veido Padomes pasākumu reklāmas materiālu;
17.11.2. Veido fotoavīzes Padomes stendā.
17.12. Foto ministrs:
17.12.1. Regulāri fotogrāfē Padomes pasākumus;
17.12.2. Nodrošina Padomes locekļu pieeju fotogrāfijām.
17.13. 7.-9. klašu padomes daļas konsultants
17.13.1. Nodrošina informācijas apriti starp abām padomes daļām
18. Visi pārējie Izglītojamo padomes locekļi aktīvi iesaistās Izglītojamo padomes darbībā, palīdz īstenot ministru, prezidenta nodomus un pilda to uzdevumus.
V Padomes darbības organizācija
19. Izglītojamo padome savu darbu organizē saskaņā ar Izglītojamo padomes sēdē apstiprināto mācību gada darba plānu. Izglītojamo padomes semestru darba plāni, organizēto pasākumu norises laiki un saturs saskaņojami ar direktora vietnieku – Izglītojamo padomes darba koordinatoru un iesniedzams apstiprināšanai ģimnāzijas direktoram attiecīgi līdz 15.09. un 15.12. Pasākumu scenāriji pēc izglītojamo padomes koordinatora apstiprināšanas tiek saskaņoti ar ģimnāzijas direktoru 2 nedēļas pirms pasākuma.
20. Izglītojamo padome ir kolektīva pašpārvaldes institūcija, kas jautājumus izskata un izlemj sēdēs.
21. Izglītojamo padomes sēdes notiek regulāri, ne retāk kā divas reizes mēnesī.
22. Izglītojamo padomes sēdēs izskata būtiskākos tās darbības jautājumus:
22.1. Izglītojamo padomes darba plāna izstrādāšana;
22.2. Organizējamo pasākumu un aktivitāšu plānošana un realizācija;
22.3. Pamudinājumu un atzinības izteikšana izglītojamajiem;
22.4. Izglītojamo padomes darbības izvērtējums;
22.5. Aktuālu jautājumu risināšana.
23. Izglītojamo padome var pieņemt lēmumus, ja uz padomes sēdi ieradušies vairāk nekā 50% balsstiesīgo tās locekļu, lēmumu pieņem ar balsu vairākumu.
VI Padomes tiesības un pienākumi
24. Izglītojamo padomei ir tiesības:
24.1. Organizēt Izglītojamo padomes darbību, atbilstoši Ģimnāzijas nolikumam un šim reglamentam;
24.2. Iesniegt priekšlikumus ģimnāzijas administrācijai, Ģimnāzijas padomei sabiedriskās dzīves veidošanā;
24.3. Piedalīties Ģimnāzijas padomes darbībā;
24.4. Iesniegt priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Izglītojamo padomes reglamentā;
24.5. Izteikt Izglītojamo padomes viedokli, lēmumus, kā arī informēt izglītojamos par Izglītojamo padomes darbību.
25. Izglītojamo padomes pienākums ir:
25.1. Atskaitīties izglītojamajiem un ģimnāzijas vadībai, skolotājiem par Izglītojamo padomes darbu, pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.
VII Padomes finanses
26. Atsevišķu Izglītojamo padomes projektu īstenošanai Izglītojamo padome pārskaitījuma veidā var saņemt ģimnāzijas direktora apstiprinātu finansējumu no skolas speciālā līdzekļu budžeta. Izdevumu tāmi, pieprasījumu un norēķinu aktus skolas direktora noteiktajā veidā un termiņā direktoram iesniedz ar Izglītojamo padomes prezidenta, projekta organizētāja un Izglītojamo pašpārvaldes koordinatora – direktora vietnieces izglītības jomā, parakstiem.
27. Apstiprināto ģimnāzijas Izglītojamo pasākumu organizēšanai, saskaņā ar Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijas Nolikuma 99.punktu un ģimnāzijas direktora ikreizēju atļauju Izglītojamo padome, Izglītojamo padomes koordinatora pārraudzībā apstiprinātajā apjomā var organizēt ziedojumu piesaisti no Izglītojamo vecākiem vai citiem ziedojumiem, saskaņā ar Izglītojamo padomes koordinatora saskaņoto izdevumi tāmi. Ziedojumu līdzekļi, saņemšana un izdevumi fiksējami ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc to saņemšanas un izlietošanas ģimnāzijas direktora noteiktā akta veidā. Viens akta eksemplārs glabājas Izglītojamo padomes lietvedībā, otrs tiek iesniegts tuvākās ģimnāzijas padomes sēdē, bet trešo eksemplārs izsniedzams ziedotājam pēc tā pieprasījuma. Ziedojumu organizētāji atbildīgi, lai ziedojumi būtu brīvprātīgi un par tiem norēķinātos Latvijas Republikas normatīvajos dokumentos un šī reglamenta 27.punkta noteiktajā kārtībā.
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas Izglītojamo padomes reglaments apstiprināts Izglītojamo padomē 2009. gada 19. oktobrī, akceptēts Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas padomes sēdē 2009.gada 24.novembrī. un precizēts 2011.gada 21.novenbrī Izglītojamo padomes sēdē (Pielikumā Izglītojamo padomes vērtēšanu kritēriju un balsu apkopojuma paraugs 6 lapas).
2012./2013.mācību gada
Izglītojamo padomes prezidente Zane Skļamina
Direktora vietniece izglītības jomā, audzināšanas, interešu izglītības, izglītojamo pašpārvaldes organizatore, atbildīgā par izglītojamo padomes locekļu instruēšanu
I.Care
Direktors V. Jēkabsons