Madonas pilsētas vēsture
Par Madonas senajiem iemītniekiem liecina plašais VII - XVII gs. kapulauks pilsētas ziemeļdaļā. Savukārt viena no kopskaitā desmit Latvijā zināmajām ezermītnēm (apdzīvotas ap IX gs.) atradusies Salas ezera līcī. Livonijas laikā apkārtne iekļāvās Cesvaines pilsnovadā, te cauri gāja nozīmīgs satiksmes ceļš. Madonas muiža, iespējams, veidojusies XVII gs. Zviedru laika kartēs tā sastopama gan ar Modonas, gan Biržu vārdu. Īpašnieki varākkārt mainījušies, pēdējo gadsimtu pirms agrārreformas tie bija Vulfu dzimtas pārstāvji.
Palikušās muižas centra ēkas celtas nedaudz vairāk kā 150 gadus atpakaļ. Netālu no muižas tagadējā Parka ielā būvēts Madonas pagasta nams, kurā atradās arī skola, vēl saglabājusies līdzās celtā saimniecības ēka. Nelielais Madonas pagasts atradās uz ziemeļiem - ziemeļaustrumiem no muižas, XIX gs. beigās tas apvienots ar Sarkaņu pagastu. Ik rudeni 6. oktobrī netālu no Leiverkroga notika tā sauktais Eglītes gadatirgus.
Vairāk par Madonas pilsētas un novada vēsturi vari uzzināt šeit http://www.madona.lv/lat/?ct=madpilsvesture