DZEJOĻI
Mana sirds
Mana sirds ir putns, kas
Zelta būrī tiek slēgts
Kura dvēsele smeldz
Būrī tas tālu lidot kvēl
Savus vāros spārnus celt
Pretī debesīm un zvaigznēm
Vēlas tālu būt, reizē tuvāk klāt
Atvadas tas vēlās māt
Brīvību tas sveicinās
Mans asiņainais sāpju gars
Ar putna spārniem bēgs
Tālu projām no visa senā
Kurp doties kāros tas
Vai tur kur laime staigās
Vai turp kur bērni raudās
Vai tur kur zeltīti ir mākoņi
Vai kur nakts ir tumšākā
Lido projām, neatskaties