Garā ekspedīcija N 32. Ūsainās jūras govs buča.
1 video • Jan 22 2014 14:52
Ir vēls Vecgada vakars Latvijā, bet šeit Floridā vēl tikai pēcpusdiena. Esmu tikko ieradies no Mehiko un Orlando lidostā man jāpavada sešas garlaicīgas stundas līdz Jaungada nakts reisam uz nākošo izpētes objektu - Puertoriko. Latvijā drīz vien trādi rīdi ies vaļā un man arī jāizdomā kā sagaidīt latviešu 2014. gadu, lai nav kauns mājās stāstīt un rādīties.
Var sagaidīt Jauno gadu ar otru pusīti, a...MoreIr vēls Vecgada vakars Latvijā, bet šeit Floridā vēl tikai pēcpusdiena. Esmu tikko ieradies no Mehiko un Orlando lidostā man jāpavada sešas garlaicīgas stundas līdz Jaungada nakts reisam uz nākošo izpētes objektu - Puertoriko. Latvijā drīz vien trādi rīdi ies vaļā un man arī jāizdomā kā sagaidīt latviešu 2014. gadu, lai nav kauns mājās stāstīt un rādīties.
Var sagaidīt Jauno gadu ar otru pusīti, ar čomiem, ar Salatēti vai kā misters Bīns ar spēļu lācīti, bet pie ‘’mums Floridā’’ var arī zem ūdens kopā ar jūras govīm. Izklausās reti dīvaini, un droši vien daudzi nodomā, ka Kreicbergs vēl no tās pīpēšanas nav atžirdzis. Vestindijas lamantīni ir viena no četrām līdz mūsdienām izdzīvojušajām sirēnu sugām, kuras tautā mēdz saukt arī par jūras govīm. Šādu iesauku tās ieguvušas laikam jau dēļ apaļīgajiem izmēriem, jo to svars mēdz sasniegt gandrīz 600 kg. Augstāki spēki laikam par šo kautrīgo, pamuļķīgā izskata zemūdens dzīvnieciņu būs kārtīgi pasmējušies, jo to ķermenis līdzinās govs un roņa krustojumam, ģīmītis kaut kam pa vidu starp mopsi un valzirgu un pakaļgals atgādina bebra asti, kurai pirms tam virsū uzbraucis ceļa rullis vai vismaz uzsēdies zilonis. Lamantīnus var vērot dažās pasaules malās, bet parasti ar tiem ir aizliegts peldēt, tos ir grūti atrast ,vai arī ūdens ir tik duļķains, ka redzēt tālāk par degungalu nevar. Savukārt Floridā visi apstākļi sadevušies roku rokā, lai jebkurš ar garantiju varētu ieskatīties šo korpulento dzīvnieciņu ģīmīšos. Kad Latvijā, tai laikā bija atlikušas tikai dažas minūtes līdz šampanieša glāžu skandināšanas, viens no lamatīniem sagādāja vislabāko Jaungada dāvanu man. Tas ar muguru pret mani ieturēja maltīti, kad sajuta, ka Kreicbergs ieradies viņu apraudzīt. Tas pēkšņi pagriezās, piepeldēja klāt un ar savu purniņu, pie kura vēl aizķērusies bija jūras zāle, iedeva man Jaungada buču un ļāva sevi apskaut…, bet tad gan ienira ūdenī un aizpeldēja, jo droši vien saprata, ka, ja ies vēl tālāk, tad dabūs ar pleznu no manas jaunās sievas
