„1. vēstulē korintiešiem viņa nodoms dzīvot līdz Galam ir vienādi pārliecinošs; tādēļ viņš iesaka savu vēstuļu adresātiem, „bet to, brāļi, es saku, laiks ir īss. Tādēļ turpmāk precētie lai ir kā neprecēti... un kas pērk, kā tādi, kas to negrib paturēt; un kas šo pasauli lieto... jo šīs pasaules kārtība paies” (1 Kor. 7:29-31).”
„Dedzīgi gaidīdams Pastardienu, Pāvils sludina korintiešiem, „Redzi, es jums saku noslēpumu: ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti un mēs tiksim pārvērsti.” (1. Kor. 15:51-52).”
Tādēļ Pāvils lieliski atbilst viltus pravieša aprakstam, kas dots 5. Mozus grāmatā 18:22: „Ja pravietis runās Tā Kunga Vārdā, bet pravietojums nepiepildās un nekļūst īstenība, tad tas ir vārds, ko Tas Kungs NAV runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa.”
Džošua Makdovels (Joshua McDowell) (“More than a Carpenter” („Ne tikai galdnieks”)) citē Kenetu Skotu Latoreti (Kenneth Scott Latouretti): „Taču tas, kas sabalansēja Pāvila dzīvi un izvilka viņa gandrīz NEIROTISKO personību no nepazīstamības, bija dziļa un revolucionāra reliģiskā pieredze” (83.lpp.).
Tā kā Jēzus neparādījās, Pāvils, iespējams, patiešām sajuka prātā savas dzīves pēdējos gados un nomira viens un apkaunots (vai varbūt vienkārši atgriezās viņa vājprāts [neiroze]). Par šo vājprātu liecina Pāvila bēdīgi slavenie paziņojumi par sievietēm (1. Kor. 11:3-9, 13[20]; 1. Kor. 14:34-35[21]; Ef. 5:20-24[22]) un neparastais atzinums, ka viņa vēsts ir „ģeķība”.
• „Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.” – 1. Kor. 1:18.
• „Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu..” – 1. Kor. 1:21.
• „Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka.” – 1. Kor. 1:25.
• „Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru