Tādējādi, sākotnēji ārēji pieņemdams Mozus bauslību un vēlāk to noliegdams, Pāvils parāda savu liekulību.
Apustuļu darbos 9:17[16] ir teikts, ka Pāvils nesaņēma Svēto Garu, līdz viņu nebija kristījis Ananija, uzlikdams tam rokas. Pāvils turpretim ietiepīgi noliedz, ka būtu kādam parādā savas apustuliskās pilnvaras un nevienā no vēstulēm nemin savu kristību. Pāvils arī noliedz strīdu ar Jēkabu par upuru gaļu elkiem un neuzskata šādas gaļas ēšanu par apgānošu (1. Kor 10:27[17] un Rom. 14:13-15:6[18]).
Pāvila ietekme uz četru evaņģēlistu stāstījumiem ir nenoliedzama. Visas Pāvila vēstules tika sarakstītas un plaši izplatītas, pirms uz pergamenta tika pierakstīts kaut viens Evaņģēlijs. Žēl, ka nav saglabājies neviens Jēzus Evaņģēlija pieraksts, kas būtu sarakstīts pirms Pāvila vēstulēm vai vienā laikā ar tām, lai to izmantotu pētījumos. (IslamMuslim.lv piezīme: Mums nav Jēzus Evaņģēlija pieraksti, bet gan Marka, Lūkas, Mateja un Jāņa baumu atstāstu apkopojumi šo Jēzu nekad nesatikušo autoru interpretācijā un ietekmējoties vienam no otra. Simtiem citu pierakstu baznīca ir visumā sekmīgi iznīcinājusi.)
Mēs nekad neuzzināsim, vai tas izdarīts tīšām vai bez nolūka. Taču visa informācija par Pāvilu ir iegūstama no diviem avotiem, proti, no paša Pāvila un no viņa skolnieka Lūkas.
Taču mēs SKAIDRI zinām, ka Pāvila laikā pastāvēja atšķirīgas interpretācijas, mutiskas tradīcijas un Jēzus Evaņģēlija pieraksti, kas nesakrita ar Pāvila mācību. Aptverdams situācijas bīstamību, Pāvils mudina savu baznīcu Galilejā noraidīt visus, kas sludina tiem „citu evaņģēliju”, atšķirīgu no viņa sludinātā (Gal.1:8)[19].
Pāvila vēstuļu pamatā ir ticība tam, ka Jēzus triumfējošā atgriešanās uz zemes notiks tuvā nākotnē. „Jaunās Derības” autors Stīvens Heriss (Stephen Harris) raksta:
„Pāvila ieteikumus attiecībā uz laulību, šķiršanos, verdzību, celibātu un cilvēku uzvedību vispār lielā mērā veido viņa ticība drīzai Pastardienai. Pāvils apgalvo savā vecākajā vēstulē, kas saglabājusies, ka viņš grasās
Apustuļu darbos 9:17[16] ir teikts, ka Pāvils nesaņēma Svēto Garu, līdz viņu nebija kristījis Ananija, uzlikdams tam rokas. Pāvils turpretim ietiepīgi noliedz, ka būtu kādam parādā savas apustuliskās pilnvaras un nevienā no vēstulēm nemin savu kristību. Pāvils arī noliedz strīdu ar Jēkabu par upuru gaļu elkiem un neuzskata šādas gaļas ēšanu par apgānošu (1. Kor 10:27[17] un Rom. 14:13-15:6[18]).
Pāvila ietekme uz četru evaņģēlistu stāstījumiem ir nenoliedzama. Visas Pāvila vēstules tika sarakstītas un plaši izplatītas, pirms uz pergamenta tika pierakstīts kaut viens Evaņģēlijs. Žēl, ka nav saglabājies neviens Jēzus Evaņģēlija pieraksts, kas būtu sarakstīts pirms Pāvila vēstulēm vai vienā laikā ar tām, lai to izmantotu pētījumos. (IslamMuslim.lv piezīme: Mums nav Jēzus Evaņģēlija pieraksti, bet gan Marka, Lūkas, Mateja un Jāņa baumu atstāstu apkopojumi šo Jēzu nekad nesatikušo autoru interpretācijā un ietekmējoties vienam no otra. Simtiem citu pierakstu baznīca ir visumā sekmīgi iznīcinājusi.)
Mēs nekad neuzzināsim, vai tas izdarīts tīšām vai bez nolūka. Taču visa informācija par Pāvilu ir iegūstama no diviem avotiem, proti, no paša Pāvila un no viņa skolnieka Lūkas.
Taču mēs SKAIDRI zinām, ka Pāvila laikā pastāvēja atšķirīgas interpretācijas, mutiskas tradīcijas un Jēzus Evaņģēlija pieraksti, kas nesakrita ar Pāvila mācību. Aptverdams situācijas bīstamību, Pāvils mudina savu baznīcu Galilejā noraidīt visus, kas sludina tiem „citu evaņģēliju”, atšķirīgu no viņa sludinātā (Gal.1:8)[19].
Pāvila vēstuļu pamatā ir ticība tam, ka Jēzus triumfējošā atgriešanās uz zemes notiks tuvā nākotnē. „Jaunās Derības” autors Stīvens Heriss (Stephen Harris) raksta:
„Pāvila ieteikumus attiecībā uz laulību, šķiršanos, verdzību, celibātu un cilvēku uzvedību vispār lielā mērā veido viņa ticība drīzai Pastardienai. Pāvils apgalvo savā vecākajā vēstulē, kas saglabājusies, ka viņš grasās
| ← previous | 94. from 255 | next → |
