Pāvils noliedz Jēzu gandrīz visos ticības un prakses jautājumos. Jēzus saka, ka pirmatnējais grēks nepastāv (Jāņa 9:1-3)[5], bet Pāvils apgalvo, ka tas pastāv (Rom. 5:12-14)[6].
Jēzus saka, ka ne VISI no mums ir netaisni, (Mark 2:17; Mt. 15:28)[7], bet Pāvils pasludina, ka nav neviena taisna (Rom. 3:10, 23)[8].
Jēzus saka, ka mūsu labie darbi ir vajadzīgi un svarīgi (Mt. 5:16; Jņ. 10:24-33)[9], bet Pāvils apgalvo, ka tie ir bezjēdzīgi un nevajadzīgi (Ef. 2:8-9; Gal. 3:6-14)[10].
Jēzus aicina savus sekotājus ievērot bauslību un baušļus (Marka 10:18-19; Mt. 19:17; Lūka 18:20), bet Pāvils nosauc bauslību un baušļus par „lāstu” un „važām” (Gal. 2:16[11], 3:11[12], 23; Rom. 2:13[13]).
Jēzus saka, ka grēku izpirkšana caur upuri nav nepieciešama (Marka 12:28-29; Mt. 9:13), bet Pāvils uzstāj, ka pestīšana pastāv tikai grēku izpirkšanā ar Jēzus asinīm (Ef 5:2[14]; Gal 3:13[10]; Ebr. 9:26 [15]).
Turklāt Pāvilam vēl pietiek nekaunības apgalvot: „Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Kor. 11:1)
Kristieši uzskata, ka Pāvils ir sarakstījis četrpadsmit no Jaunās Derības divdesmit septiņām grāmatām un ir vienīgais vēsturiskais Jaunās Derības autors, kas arī SATURISKI ir svarīgs Jaunās Derības tēls. Pāvils nojauca šķirtni starp neebrejiem un ebrejiem, atceļot Mozus svēto Toru un pieprasot no kristiešiem absolūtu ticību Jēzus Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās faktam.
Taču, atšķirībā no Jēzus, Pāvils gandrīz nekad nepiemin Dieva valstības neizbēgamību un, šķiet, gandrīz neko nezina par vēsturiskā Jēzus sludināšanas darbu Galilejā un Jeruzalemē. Pāvils citē Jēzu tikai vienreiz savās četrpadsmit vēstulēs un neko nezina par Jēzus dzimšanu no jaunavas. Vai jūs varat iedomāties mūsdienās kādu kristiešu misionāru, kas dotos uz Tuvajiem Austrumiem un NEKAD nenoskaitītu Tēvreizi vai nesludinātu kādu no Kalna sprediķiem vai kaut VIENU no Kristus dotajām līdzībām?
Jēzus saka, ka ne VISI no mums ir netaisni, (Mark 2:17; Mt. 15:28)[7], bet Pāvils pasludina, ka nav neviena taisna (Rom. 3:10, 23)[8].
Jēzus saka, ka mūsu labie darbi ir vajadzīgi un svarīgi (Mt. 5:16; Jņ. 10:24-33)[9], bet Pāvils apgalvo, ka tie ir bezjēdzīgi un nevajadzīgi (Ef. 2:8-9; Gal. 3:6-14)[10].
Jēzus aicina savus sekotājus ievērot bauslību un baušļus (Marka 10:18-19; Mt. 19:17; Lūka 18:20), bet Pāvils nosauc bauslību un baušļus par „lāstu” un „važām” (Gal. 2:16[11], 3:11[12], 23; Rom. 2:13[13]).
Jēzus saka, ka grēku izpirkšana caur upuri nav nepieciešama (Marka 12:28-29; Mt. 9:13), bet Pāvils uzstāj, ka pestīšana pastāv tikai grēku izpirkšanā ar Jēzus asinīm (Ef 5:2[14]; Gal 3:13[10]; Ebr. 9:26 [15]).
Turklāt Pāvilam vēl pietiek nekaunības apgalvot: „Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Kor. 11:1)
Kristieši uzskata, ka Pāvils ir sarakstījis četrpadsmit no Jaunās Derības divdesmit septiņām grāmatām un ir vienīgais vēsturiskais Jaunās Derības autors, kas arī SATURISKI ir svarīgs Jaunās Derības tēls. Pāvils nojauca šķirtni starp neebrejiem un ebrejiem, atceļot Mozus svēto Toru un pieprasot no kristiešiem absolūtu ticību Jēzus Kristus krustā sišanas un augšāmcelšanās faktam.
Taču, atšķirībā no Jēzus, Pāvils gandrīz nekad nepiemin Dieva valstības neizbēgamību un, šķiet, gandrīz neko nezina par vēsturiskā Jēzus sludināšanas darbu Galilejā un Jeruzalemē. Pāvils citē Jēzu tikai vienreiz savās četrpadsmit vēstulēs un neko nezina par Jēzus dzimšanu no jaunavas. Vai jūs varat iedomāties mūsdienās kādu kristiešu misionāru, kas dotos uz Tuvajiem Austrumiem un NEKAD nenoskaitītu Tēvreizi vai nesludinātu kādu no Kalna sprediķiem vai kaut VIENU no Kristus dotajām līdzībām?
| ← previous | 91. from 255 | next → |
