Citiem vārdiem: „Īsts Pravietis jeb Dieva trauks nekad nerunā no sevis, bet gan viņu iedvesmo Dievs.”
Jēzus sacīja: „Es no sevis nespēju darīt NEKĀ” (Jāņa 5:30); „vārdus, ko es jums saku, es NERUNĀJU no sevis” (Jāņa 14:10).
Šķiet, ka Pāvils cenšas atdarināt savu tā saukto „Kungu”, teikdams, „Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani” (Rom. 15:18).
Taču citā vēstulē viņš vēršas pie kristiešiem, kas precējušies ar neticīgajām sievietēm, šādi: „Bet pārējiem saku es, NE Tas Kungs” (1. Kor. 7:10). Turklāt 2. Kor. 8:10 [1] Pāvils izlemj dot „savu padomu” attiecībā uz reliģiskas nozīmes jautājumiem. Vai tā ir uzskatāma par dievišķu iedvesmu? Pietiek ar šo vienu pierādījumu, lai tiktu noraidīta Pāvila kā „Jēzus Kristus apustuļa” misija.
Visai līdzīgi kristiešu misionāriem, kas mūsdienās dodas uz muslimu zemēm, tērpušies kā muslimi, Pāvils atzīstas, ka izmanto viltu, lai zvejotu zivis Kristum – kļūstot par ebreju ebrejiem un neebreju neebrejiem, „lai pēc iespējas daudzus mantotu” (1. Kor. 9:19-22).
Ar šādu nicināmu krāpniecību kristiešu misionāri ir nodarbojušies jau vairāk nekā divtūkstoš gadu, un daudzkārt tā tiek pat veicināta. Lai pievērstu cilvēkus kristietībai, itin viņi atļaujas pārkāpt visu.
Šādu amoralitāti Pāvils demonstrē, aprakstīdams, kā viņš nozadzis naudu citām baznīcām, lai piekukuļotu korintiešus viņam ticēt: „Vai tad esmu grēkojis, pats sevi pazemodams, lai jūs augsti celtu, ka sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības? Citas draudzes es aplaupīju, no tām algu ņemdams par jūsu apkalpošanu.” (2. Kor. 11:7-8).
Nudien, Pāvil, tu esi grēkojis - atceries „Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15; Mt. 19:18 [2])?!
Vispārsteidzošākais ir Pāvila apgalvojums romiešiem, ka viņš nav uzskatāms par grēcinieku savu MELU dēļ, kamēr vien ļaudis tic viņa doktrīnai (Rom. 3:6-7)[3]?! Kādu melu dēļ? Par to, ka viņš redzējis Jēzu? [4]
Jēzus sacīja: „Es no sevis nespēju darīt NEKĀ” (Jāņa 5:30); „vārdus, ko es jums saku, es NERUNĀJU no sevis” (Jāņa 14:10).
Šķiet, ka Pāvils cenšas atdarināt savu tā saukto „Kungu”, teikdams, „Jo es iedrošinos stāstīt tikai par to, ko Kristus darījis caur mani” (Rom. 15:18).
Taču citā vēstulē viņš vēršas pie kristiešiem, kas precējušies ar neticīgajām sievietēm, šādi: „Bet pārējiem saku es, NE Tas Kungs” (1. Kor. 7:10). Turklāt 2. Kor. 8:10 [1] Pāvils izlemj dot „savu padomu” attiecībā uz reliģiskas nozīmes jautājumiem. Vai tā ir uzskatāma par dievišķu iedvesmu? Pietiek ar šo vienu pierādījumu, lai tiktu noraidīta Pāvila kā „Jēzus Kristus apustuļa” misija.
Visai līdzīgi kristiešu misionāriem, kas mūsdienās dodas uz muslimu zemēm, tērpušies kā muslimi, Pāvils atzīstas, ka izmanto viltu, lai zvejotu zivis Kristum – kļūstot par ebreju ebrejiem un neebreju neebrejiem, „lai pēc iespējas daudzus mantotu” (1. Kor. 9:19-22).
Ar šādu nicināmu krāpniecību kristiešu misionāri ir nodarbojušies jau vairāk nekā divtūkstoš gadu, un daudzkārt tā tiek pat veicināta. Lai pievērstu cilvēkus kristietībai, itin viņi atļaujas pārkāpt visu.
Šādu amoralitāti Pāvils demonstrē, aprakstīdams, kā viņš nozadzis naudu citām baznīcām, lai piekukuļotu korintiešus viņam ticēt: „Vai tad esmu grēkojis, pats sevi pazemodams, lai jūs augsti celtu, ka sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības? Citas draudzes es aplaupīju, no tām algu ņemdams par jūsu apkalpošanu.” (2. Kor. 11:7-8).
Nudien, Pāvil, tu esi grēkojis - atceries „Tev nebūs zagt” (2. Mozus 20:15; Mt. 19:18 [2])?!
Vispārsteidzošākais ir Pāvila apgalvojums romiešiem, ka viņš nav uzskatāms par grēcinieku savu MELU dēļ, kamēr vien ļaudis tic viņa doktrīnai (Rom. 3:6-7)[3]?! Kādu melu dēļ? Par to, ka viņš redzējis Jēzu? [4]
| ← previous | 90. from 255 | next → |
