Ir daudzi citi mums zināmi stāsti par spēcīgām un ticīgām mātēm, sievām, māsām. Un ir daudzi stāsti, kurus tikai Dievs zina. Jebkad, kad notiek halaka (sanāksme Islāma mācībām), muslimu sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu. Amerikāņu Atvērtajā Universitātē absolūtais vairākums studentu ir muslimas. Aizejiet uz kādu Islāma skolotāju konferenci, apmeklējiet kādu lekciju un jūs redzēsies māsu skaitlisko pārākumu. Dažkārt ir bēdīgi skatīties, ka visiem tiem brāļiem trūkst tāda motivācija, kādi ir muslimām. Bet tajā ir brīnišķīga zīme, ka, inšāallāh, visas tās māsas izaudzinās veselu ticīgo vīriešu un sieviešu armiju. Allāhu akbar!
Kad imāms Ahmads bija jauns, viņa tēvs nomira. Viņš teica saviem studentiem par pūlēm, kuras veica viņa māte izaudzinot viņu. Un viņš lūdza par savu māti. Aukstās Bagdādes ziemas naktīs, viņa māte piecēlās krietni pirms viņa, lai uzsildītu ūdeni, lai Ahmads varētu veikt uudū fadžram. Tad viņa zēnu ievīstīja segās, pati savā džilbābā, un vadīja viņu caur tumšām un aukstām ieliņām, lai sasniegtu galvenos pilsētas masdžidu krietnu laiku pirms fadžra. Tas bija, lai viņš ieņemtu labu vietu, jo tur notika Islāma mācības. Maziņais Ahmads pavadīja visu dienu studējot Kurānu un sunnu, un tad viņa māte gaidīja viņu, lai pārvestu mājās.
Kad Ahmads bija kļuvis 16 gadus vecs, viņa sagatavoja viņam naudu un pārtiku un teica: „Dodies ceļojumā meklēt Islāma zināšanas!” Viņš devās uz Meku un Medīnu, kā arī citām vietām, un satika daudzus dižus Islāma zinātniekus. Viņa izaudzināja Ahmadu tā, ka viņš kļuva par vienu no četriem dižajiem imāmiem.