Dārgās māsas, jūsu paraugcilvēki ir pieminēti Kurānā. Jūs varētu būt dzirdējušas stāstu par grāvja ļaudiem, kuri pieminēti sūrā Al-Burūdž. Tas ir stāsts par karali, viņa pārvaldītajiem cilvēkiem un zēnu no viņu vidus. Tad, kad visi šīs apdzīvotās vietas cilvēki bija kļuvuši par muslimiem zēna nāves dēļ, karalis pavēlēja sakurināt milzu uguni, lai tur sadedzinātu visus, kuri neatteiksies no Islāma. Viņi viens pēc otra tika iegrūsti ugunī un vēroja iepriekšējos sadegot dzīvus. Ticīgā māte stāvēja pie uguns ar viņas zīdainīti rokās, un viņa dēļ sāka apsvērt un aizdomāties, kad bija skatījusies uz sava zīdainīša vājumu un nevainīgumu. Un tad ar Dieva brīnumu zīdainītis ierunājās: „Ko tu gaidi mana māte? Ej uz priekšu, jo tev ir taisnība.” Viņa piekrita un ar savu zīdainīti rokās tika iegrūsta ugunī.
"4. Lai nolādēti cilvēki pie grāvja (tauta, kas sadedzināja ticīgos grāvī),
5. Pie uguns ar malku,
6. Kad viņi sēdēja pie tās.
7. Un viņi bija liecinieki tam, ko darīja ar ticīgiem.
8. Un viņi atriebās tiem tikai par to, ka tie ticēja Dievam, Varenajam, Slavējamām.
9. Tam, Kuram pieder vara debesīs un uz zemes. Un Dievs ir katras lietas liecinieks.
10. Patiesi, tiem, kas sarīkoja pārbaudījumu ticīgajiem un ticīgajām, un pēc tam nenožēloja, tādiem būs Elles sods, un tādiem būs sods no lielas uguns.
11. Patiesi, tie, kas noticēja un darīja labus darbus, viņiem būs dārzi, zem kuriem tek upes. Tā ir liela veiksme!" [Kurāna tulkojums 85:-11]