Par Rēzekni
1. Rēzeknes vēsture bareljefos
2. Pa Rēzeknes upi Rēzeknes pilsētā
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Rēzeknes vēsture bareljefos
Pavisam nesen, tieši pirms pašiem pilsētas svētkiem, tilts pār Rēzeknes upi Atbrīvošanas alejā beidzot tika pilnībā pabeigts – tukšās vietas uz tilta margām aizpildīja bareljefi ar gadskaitļiem un vēsturiskajiem mūsu pilsētas nosaukumiem. Bareljefu autors – mākslinieks Aigars Zemītis, savukārt darbus metālā izpildīja specializēts uzņēmums „MD darbnīca”. Uz tilta ir četri bareljefi – tieši tik pat mūsu pilsētai ir vēsturisko nosaukumu: Rositten, Rzežyca, Režica un Rēzekne. Tagad ikkatrs, kurš iet pāri tiltam vai pastaigājas pa gājēju promenādi var iegriezties vēstures ritenī un nedaudz vairāk uzzināt vai atcerēties nedaudz piemirsušos dzimtās pilsētas vēsturi.
Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālisti pastāstīja, ka Rēzeknei kā apdzīvotai vietai ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena vēsture. Nosaukums „Rēzekne”, pēc valodnieku pieņēmumiem, ir seno latgaļu toponīms. Vietvārds „Rēzekne” ir sakarā ar līdzīga nosaukuma upi, kas tek cauri paugurainēm, ko sauca par rozām (rezēt – pacelt, izstiept). Sākotnējais upes nosaukums varēja būt Rēzīte, Rēznīte, un tikai vēlāk Rēzekne, no tā savukārt cēlies vāciskais, poliskais un krieviskais nosaukums.
Rositten – 1285
Pirmo reizi minēts Rēzeknes vārds rakstītajos avotos.
Jau 13. gs. 60. gados seno latgaļu zemju austrumu daļa bija vācu ordeņa rokās. Rēzeknes vārds dokumentos pirmo reizi parādās 13. gs. 80. gados, kur minēts, ka vācu ordeņa brālis Oto Pašedahs kopā ar saviem bruņiniekiem no Rēzeknes (de Rositen) uzbrucis pleskaviešiem Atzelē.
Rzežyca – 1561
Livonijas ordeņa mestrs paraksta līgumu par zemju nodošanu Polijas virskundzībā
1481. gadā tagadējās Latvijas robežās iebruka Maskavas karapulki un to ieņēma, izpostīja daudzas pilis, tostarp arī Rēzekni. Livonijas ordenis saprazdams, ka nevarēs uzveikt Ivana Bargā karaspēku, 1556. gadā noslēdza vienošanos ar Poliju. 1558. gadā Ivana Bargā karaspēks ielauzās Livonijā un Livonijas ordeņa mestrs lūdz palīdzību no Polijas karaļa Sigismunda Augusta un 1559. gadā noslēdz līgumu, pēc kura ordenis ieķīlāja Polijai starp citām arī Rēzeknes pili. Jau 1561. gadā pēdējais ordeņa mestrs Ketlers Viļņā parakstīja līgumu par zemju nodošanu Polijas virskundzībā. 1562. gadā Rīgas pilī Ketlers nodeva Polijas kancleram Radzivilam ordeņa insignijas un senā Latgale nonāca Polijas sastāvā.
Režica (Режица) – 1772
Latgales pievienošana cariskajai Krievijai.
1772. gadā notika Polijas pirmā dalīšana, pēc kuras Latgale tika pievienota Krievijai, līdz ar to arī Rēzeknes miestiņš nonāk Krievijas impērijas sastāvā. 1773. gadā Rēzeknes miestiņš tika pārveidots par Pleskavas guberņas Daugavpils provinces apriņķa pilsētu, vēlāk (1802. gadā) Rēzekni nozīmēja par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu, kur tā skaitījās līdz 1918. gadam.
Rēzekne - 1920
1920. gadā pilsēta ieguva jaunu nosaukumu, jo vecais, kurš bija palicis pāri no Krievijas impērijas, nekādi neatbilda jaunās neatkarīgās Latvijas Republikas garam. Speciāla komisija darbojās, lai vairāku pilsētu un ciematu nosaukumus pieskaņotu latviešu valodas normām.
__________________________________________________________________________________________
Pa Rēzeknes upi Rēzeknes pilsētā
Vai uz Marsa ir dzīvība? Kā zināms, atbildi uz šo jautājumu nesniedza arī ziņotājs no slavenās filmas „Karnevāla nakts”. „Kādā virzienā attīstīt tūrismu Rēzeknē? – atbildēt uz šo jautājumu ir tikpat sarežģīti, kā par dzīvību uz Marsa. Vismaz pagaidām... Var teikt, ka mēs esam atbildes meklējumos un gandrīz vai taustoties meklējam tūristu piesaistes ceļus mūsu pilsētā un reģionā. Lūk, kultūrtūrisma koncepciju izstrādāja un... pamēģināja peldēt pa Rēzeknes upi pilsētas robežās, lai saprastu, vai tuvākajā nākotnē var piedāvāt šādu tūrisma produktu – pelde pa upi smailītē un kanoe laivā, tīksminoties par Pilsētas Latgales sirdī krāšņajiem skatiem.
Izmēģinātāju lomās iejutās Tūrisma attīstības centra darbinieki Mareks un Aleksandrs, kuri savu ūdensceļojumu sāka netālu no viesu nama „Zaļā sala”, bet konkrēti – pie tilta Greiškānos. Pēc piecām stundām viņi bija atpeldējuši līdz tiltam Greivuļos. Starp citu – šo braucienu droši var saukt par tiltu maršrutu, jo mūsu akvatūristi savā upes ceļā saskatīja pat 12 tiltiņus. (Attēlā Jūs redzat vienu no ievērojamākajiem Rēzeknes tiltiem – metāla dzelzceļa tilts atzarā „Rēzekne I–Rēzekne II” (uzbūvēts 1899., uzspridzināts 1944. un atjaunots 1947. gadā.)
Piecas stundas ilgs maršruts, protams, domāts īpaši pieredzējušiem laivotājiem, it īpaši tāpēc, ka dažviet smailītes pārvietošana bija piņķerīga. Vispirms to vajadzēja darīt pie Leščinkas – tā tiek dēvēta vieta, kur 1858. gadā Gustavs Leščinskis uzbūvēja ūdensdzirnavas. 1901. gadā tās tika aprīkotas ar tolaik ļoti modernu ūdens turbīnu. XX. gadsimta 20. gadu beigās virs dzirnavu aizsprosta tika izveidots koka tilts.
Vēl kādā citā vietā ceļu bija aizšķērsojis upē iekritis vecs trošu tilts. Traucēja arī nogāzušies un pārliekušies koki, pie kuriem bija sakrājušies dažādi atpeldējušie atkritumi. Pie reizes gribas parunāt arī par tiem. Diemžēl, bet upes krasts dažviet ir ļoti nesakopts, atklājot acīm netīkamas ainas. Ja domājam par nākotni, tad, pirms reklamēt izbraucienus ar laivām pa mūsu upi, tās krastos būtu jāizcērt krūmi un jālikvidē dažas stihiskas izgāztuves.
Tomēr – mērķis attaisno līdzekļus, un, braucot pa upi, skatam atklājas mūsu pilsētas vēstures un tagadnes brīnišķas liecības. Piemēram, Jēzus Sirds katedrāle, kas būvēta pēc arhitekta Floriana Viganovska projekta un iesvētīta 1904. gadā. Dievnams, starp citu, ir slavens ar saviem pārvietojamiem, kokā grieztiem altāriem un altārdaļas vitrāžām.
Bet tā jau ir XXI gadsimta Rēzekne. Tās modernās sejas spilgts vaibsts ir mūsu slavenais „Zeimuļs” („Karandašs”) ar slīpajiem torņiem un mauriņu uz jumta. Pašā būvju kompleksa priekšplānā aicinoši izvietojušies latgaliešu suvenīru veikals, Tūrisma attīstības centrs ar savu informācijas piedāvājumu.
Vēl viens tilts pār Rēzeknes upi. Šajā vietā tilts esot jau kopš senseniem laikiem, bet pirms gada vecā vietā „nostājies” jauns – daudz platāks un skaistāks. Aiz tā atrodas viena no divām pilsētas viesnīcām – «Kolonna Hotel Rēzekne».
Pilsēta nākamā pērle ir koncertzāle. Rēzeknes sen ir pelnījusi greznu akustisko koncertzāli ar 1000 vietām, 3D kinoteātri un izsmalcinātu restorānu.
Ūdens ceļojuma vērtējumā „punkts uz i” lai ir pamatots (ne vairs pārdrošs) secinājums, – pat ja uz Marsa nav dzīvības, tad Rēzeknē jau tagad nav ne mazāko šaubu, ka dzīvība te kūsās un tūrisma jomai Pilsētā Latgales sirdī ir nākotne. Turklāt ūdenstūrisms būs tās neatņemama sastāvdaļa, jo pilsētas teritorijā atpūtnieku un aktīvistu gaidās dzīvo vēl arī Kovšu ezers...
A. Tolopilo foto