(Latvijas Valsts dzelzceļu tvaika lokomotīve Ml-607 Ventspils stacijā ap 1928. gadu)


Latvijas Valsts dzelzceļos bija izstrādāta īpaša lokomotīvju klasificēšanas sistēma kura kalpoja par pamatu visu tvaika lokomotīvju apzīmēšanai, lai tās savā starpā nejuktu un būtu atšķiramas no citu dzelzceļu lokomotīvēm. Konkrētajā gadījumā burts “M” norāda, ka tā ir zemas vilktspējas lokomotīve, bet burts “l” informē, ka tā paredzēta “L” jeb lauku platuma dzelzceļiem.Patiesības labad jāatzīmē, ka Ml sērijas lokomotīves bija jaudīgākas par daudzām, atsevišķos laika periodos izmantotām, divu un trīs riteņpāru Tl sērijas lokomotīvēm. Šajā gadījumā burts “T” nenorādīja uz to vēl niecīgāku to jaudu, bet gan paskaidroja, ka tās ir tā dēvētās tanklokomotīves, respektīvi, tvaika lokomotīves, kurām ūdens rezerve ir izvietota gar tvaika katla sāniem ierīkotās tvertnēs jeb ūdens tankos. Pēc uzbūves principa arī Ml sērijas lokomotīves ir tanklokomotīves, tāpēc ir diezgan grūti pamatot šādu apzīmējumu izvēli, tomēr izskaidrot to var. Sākotnēji ml sērija tika piešķirta visām tām 600 mm dzelzceļu lokomotīvēm neatkarīgi no konstrukcijas (acīmredzot visas tika uzskatītas par mazjaudzīgām), kurām bija tenderis. Savukārt tām, kurām tendera nebija, tik piešķirta tl sērija. Tā rezultātā Latvijas Valsts dzelzceļu inventārā 1920. gada 1. martā, piemēram, bija 43 ml sērijas lokomotīves, starp kurām bija gan četrasu, gan trīsasu un divasu mašīnas. Tāda pati daudzveidība bija vērojama arī starp 14 ml sērijas lokomotīvēm. Viena un tā paša tipa lokomotīvju sadalīšana, piešķirot tām dažādus sērijas apzīmējumus, nebija visai pamatota, tamdēļ visām 42 četrasu lokomotīvēm piešķīra ml sēriju, ko vēlāk aizstāja ar apzīmējumu “Ml”, bet pārējām, mazjaudīgajām, divu un trīs riteņpāru lokomotīvēm piešķīra tl (Tl) sēriju.