(Bijušajā krogā iekārtotā Valtaiķu dzelzceļa stacijas ēka 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē.

(Foto - Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājums))

Neskatoties uz visai intensīvo lauku ceļa platuma dzelzceļu staciju ēku būvniecību 20. gadsimta 20.-30. gados, atsevišķās stacijās, no kurām tika nodrošināta arī vilcienu kustības
operatīvā vadība, tā arī netika uzbūvēta neviena ēka. Ja, piemēram, Ventspils – Mazirbes iecirkņa Ovišos un Lūžņā par stacijas ēkām attiecīgi kalpoja bākas uzrauga ēka un kāda cara laika robežsargu kazarma, tad Aizputes – Saldus līnijas Valtaiķos šim mērķim piemērots izrādījās bijušais krogs. Tomēr, manuprāt, vislielāko apbrīnu pelna Aknīste, kura kā līnijas gala stacija līdz pat pašām beigām (1962. gadam) tā arī netika pie savas stacijas ēkas. Pirmā, Vācijas armijas būvētā stacijas būve palika Dienvidsusējas upes otrajā krastā, kur pēc 1919. gada vilcienu satiksmi neatjaunoja, bet visilgāk – teju visus PSRS varas gadus – par stacijas ēku kalpoja nez no kurienes atvests, ar dēļiem apšūts platsliežu vagona karkass, kurā, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, 1955. gadā tika ierīkota pat bufete.