Nedaudz par skatītājiem :)
Vīrišķis nejauši nokļuvis baletā. Iesēžas krēslā un aizmieg. Izrādes vidū pamostas un ilgi nevar saprast, kur nokļuvis. Pabaksta blakussēdētāju un prasa:
- Kas tas ir?
- “Spartaks”.
Virišķis uzmanīgi skatās uz skatuvi un pēc pauzes jautā:
- Bet kāpēc Titovs nespēlē?
- Titovs tak par dopinga lietošanu ir diskvalificēts!
- Tagad es dzīvoju pēc Staņislavska sistēmas.
- Teātrī darbā iekārtojies, vai?
- Nē, tagad es vienkārši nevienam “Neticu!”
- Mīļā, tu tik ilgi pucējies uz teātri... Paskaties, kā es - vate ausīs, un uz priekšu!
Biļešu kontroliere teātrī:
- Kungs! Jūs neesat skaidrā prātā! Es jūs nedrīkstu laist iekšā!
- Kundzīt, skaidrā prātā man ideja iet uz teātri neienāktu prātā.
Divi draugi sarunājas:
- Tu zini, biju teātrī, tāda garlaicība, ka aizgāju pēc otrā cēliena.
- Bet kāpēc ne pēc pirmā?
- Pēc pirmā cēliena garderobē bija pārāk gara rinda.
- Stāsta, ka šī izrāde nav guvusi panākumus.
- Tas vēl būtu maigi teikts, Es vakar zvanīju uz kasi un jautāju, cikos izrāde sākas.
- Un?
- Man atbildēja: “Kad jums būtu ērtāk?”
- Uz šo izrādi atkal visas biļetes izpārdotas. Nevaru saprast, kāpēc...
- Tur galvenā varone bieži maina tērpus. Un sievietēm tas patīk. Bet tērpus viņa maina tieši uz skatuves. Tas atkal patīk vīriešiem.
- Esmu ļoti sarūgtināts par izrādi. Jo vairāk tāpēc, ka no manas vietas nekas nebija redzams un dzirdams.
- Ko tad lai es saku? Es gan redzēju, gan dzirdēju...
- Šai izrādei ir laimīgas beigas?
- Protams! Visi ir tik laimīgi, kad tā beidzas!
- Kas tas ir?
- “Spartaks”.
Virišķis uzmanīgi skatās uz skatuvi un pēc pauzes jautā:
- Bet kāpēc Titovs nespēlē?
- Titovs tak par dopinga lietošanu ir diskvalificēts!
- Tagad es dzīvoju pēc Staņislavska sistēmas.
- Teātrī darbā iekārtojies, vai?
- Nē, tagad es vienkārši nevienam “Neticu!”
- Mīļā, tu tik ilgi pucējies uz teātri... Paskaties, kā es - vate ausīs, un uz priekšu!
Biļešu kontroliere teātrī:
- Kungs! Jūs neesat skaidrā prātā! Es jūs nedrīkstu laist iekšā!
- Kundzīt, skaidrā prātā man ideja iet uz teātri neienāktu prātā.
Divi draugi sarunājas:
- Tu zini, biju teātrī, tāda garlaicība, ka aizgāju pēc otrā cēliena.
- Bet kāpēc ne pēc pirmā?
- Pēc pirmā cēliena garderobē bija pārāk gara rinda.
- Stāsta, ka šī izrāde nav guvusi panākumus.
- Tas vēl būtu maigi teikts, Es vakar zvanīju uz kasi un jautāju, cikos izrāde sākas.
- Un?
- Man atbildēja: “Kad jums būtu ērtāk?”
- Uz šo izrādi atkal visas biļetes izpārdotas. Nevaru saprast, kāpēc...
- Tur galvenā varone bieži maina tērpus. Un sievietēm tas patīk. Bet tērpus viņa maina tieši uz skatuves. Tas atkal patīk vīriešiem.
- Esmu ļoti sarūgtināts par izrādi. Jo vairāk tāpēc, ka no manas vietas nekas nebija redzams un dzirdams.
- Ko tad lai es saku? Es gan redzēju, gan dzirdēju...
- Šai izrādei ir laimīgas beigas?
- Protams! Visi ir tik laimīgi, kad tā beidzas!