Brīvības stāstu stāstītāji 15

Latvijas svētku nedēļa ir viens no svarīgākajiem gada notikumiem ne vien valsts, bet arī draugiem.lv dzīvē. Mēs sevi pozicionējam kā nacionālais sociālais tīkls un tas ir ne vien „tituls”, bet arī atbildība.

Draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns stāsta par portāla principiem, veidojot Latvijas valsts svētku sadaļu un noformējumu: ”Pirmkārt, mums ir jārada svētku sajūta. Par to rūpējas mākslinieki, kas veido sākumlapu un tematiskās ādiņas. Otrkārt, mēs par savu misiju uzskatām paplašināt mūsu lietotāju zināšanas par valsts svarīgākajām vēstures lappusēm, treškārt – šie svētki nav komerciāli, mēs uz tiem nepelnām, nepiedāvājam nekādus papildus maksas pakalpojumus.”

Nu jau otro gadu svētku sadaļu draugiem.lv veido ciešā sadarbībā ar Kara muzeju un Aizsardzības ministriju. Iepriekšējā gada pieredzi, kad visi portāla lietotāji aizrautīgi ķēra bermontiešus un sīkāk uzzināja par Rīgas atbrīvošanas kauju gaitu, atzinīgi novērtēja gan draugiem.lv lietotāji, gan portāla veidotāji, gan arī Kara muzeja speciālisti.

Droši vien šī projekta lielākais nopelns ir apstāklim, ka portāls draugiem.lv sabiedrībai saistās ar pozitīvām emocijām, korektumu un reizē- stabilām vērtībām. Jau pats zīmols draugiem.lv sabiedrībā neizraisa negācijas, tas netracina, bet liek justies kā savējam. Nenoliedzami šādā pozitīvā vidē ir daudz vieglāk uzrunāt cilvēkus arī par sarežģītām lietām.

Jebkura muzeja misija ir vākt, glabāt un arī popularizēt - radīt pieejamu vēstures mantojumu. Gadiem ir radīts priekšstats, ka muzejs veic pirmās 2 funkcijas, bet ar trešo tik gludi neiet. Ar šo projektu mums bija arī būtiski parādīt, ka muzejiem ir jāizmanto savs krājums, piemēram, vēsturiskos foto - lai tos redzētu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ir jāpārstāj domāt, ka muzejam rodas ļaunums, ja bildes rotē internetā- skolēni ,studenti tās izmanto mācību procesā. Te ir tāda globālāka runa par kopēju ,,sabiedrības īpašumu.”

Sarunas par šā gada svētku sadaļas saturu sākās jau vasaras beigās. Projektu vadītāja Laima Lībere, kuras pārziņā ir visi draugiem.lv sadarbības un atbalsta projekti, atceras, ka pirmajās sarunās radās tik daudz ideju, lai pietiktu pat vairākiem gadiem. Ilgstoši runājot par muzeja rīcībā esošajiem materiāliem, par to, kā tos pasniegt un atspoguļot, nonācām pie domas – šogad Brīvības cīņas parādīt nevis kā vienu globālu notikumu, bet daudzu cilvēku pieredzi šajā laikā.

Tā radās Brīvības stāsti – cīnītāju „profili” ar aprakstiem un stāstiem, izmantojot personiskās dienasgrāmatas, avīžu izgriezumus, kā arī grāmatu fragmentus. Septiņpadsmit gadus vecs zēns, kas krita par Latviju, 21 gadu veca sieviete, kura, sprāgstot šāviņam, zaudēja abas kājas un izdzisa slimnīcas palātā, virsnieks, kurš no angļu kuģa koriģēja uguni pa bermontiešu pozīcijām... Daudzi, dažādi un ļoti dzīvi cilvēku vēstījumi par drosmi, pašaizliedzību un kara šausmām, ko viņi piedzīvojuši.

Apkopot šos stāstus uzņēmās vēsturnieks Kārlis Dambītis. Latvijas brīvības cīņās no 1918. -1920.gadam piedalījās vairāk kā 74 000 karavīru un izvēlēties nedaudzus ,,īpašajai dienasgrāmatai” nebija viegls uzdevums. Jau projekta sākumā vienojāmies, ka centīsimies izraudzīt personas, kuras nav bijušas elitē, bet gan ierindas karavīri vai virsnieki, par kuriem ikdienā mazāk runāts un rakstīts. Tāpat būtiski bija parādīt gan dažādu vecumu brīvības cīņu dalībniekus, gan vēl jo vairāk - sieviešu dalību, lai sabiedrība aizdomājas, ka karu iznes ne tikai vīrieši vieni paši, bet arī sievietes. Tā tapa stāsti par Elzu Žiglēvicu un Ivandi Kaiju.

Mārtiņš Mitenbergs rezumē paveikto: ”Nenoliedzami, ka ar šo projektu draugiem.lv ir veicis ļoti būtisku sociālu un izglītojošu darbu- ar šo akciju portāla kolektīvs ir pavēris iespēju cilvēkiem, kas ikdienā nevar iegādāties vēstures grāmatas, žurnālus un aktīvi sekot līdzi vēstures zinātnei, iegūt informāciju bez maksas.

Mūs - Kara muzeja darbiniekus - visvairāk priecē, ka draugiem.lv nesaskatīja un necentās, atšķirībā no daudzām citām kompānijām, iegūt kādu finansiālu labumu. Tas mūs patiesi aizkustina un vislielākais paldies viņiem par to.”