Ikmēneša aptaujā noskaidrojām, kādi ir Tavi Ziemassvētki, kas tajos svarīgs un kā tie manījušies pēdējo piecu gadu laikā.

Ja šī būtu laureātu pasludināšanas ceremonija, pēc vadītāja frāzes „populārākais Ziemassvētku simbols ir”, zāle vienbalsīgi atbildētu – eglīte! Kurš gan būtu par to šaubījies? Aptaujā par populārāko Ziemassvētku simbolu eglīte ieguva 75,43% balsu, tālu aiz sevis atstājot Kristīgo Ziemassvētku galveno simbolu. Dieva bērnu par svarīgāko atzina vien 4,7%, bet visnepopulārākais izrādījās pagānisko Ziemassvētku atribūts – bluķis. Patīkami, ka atvērtais naudas maks, kas sarakstā bija iekļauts kā simbols lielajiem izdevumiem, apdzina vien jau minēto bluķi. Tātad tēriņi Ziemassvētkos nav pats svarīgākais. Apsveicam eglīti!

Latviešiem svētkos galds allaž bijis goda vietā. Ziemassvētki ir burvīgo smaržu laiks – tikko ceptu pīrāgu vai piparkūku aromāts, štovētu kāpostu uzstājīgais smārds, mandarīnu, krustnagliņu un kanēļa buķete – vai tik tur netop aromātisks Ziemassvētku dzēriens? Mēs jautājām – kas ir svarīgākais uz Ziemassvētku galda, jūs atbildējāt – piparkūkas! Kā gan bez tām, vai ne? Tāpat kā grūti iedomāties svētku galdu bez pelēkajiem zirņiem, bet saldumiem sava vieta – bērnu dāvanu paciņās. Tā nu sanācis, ka tieši uz Ziemassvētkiem Spānijā un Marokā ienākas jaunā mandarīnu raža – šajā laikā tie ir visgardākie un tik tālā zemē kā Latvija oranžie augļi ieguvuši godpilno otro vietu svarīgāko ēdienu topā. Īpaši jāatzīmē tie stiprā gribasspēka ļaudis, kas Ziemassvētkos gavē – kārdinājums taču ir milzīgs. Jūsu nav daudz, vien 1,25%, tomēr zem katra procentiņa slēpjas vairāki tūkstoši cilvēku, tāpēc gluži vieni savā apņēmībā arī neesat. Turieties, bet mēs tikmēr jau sākam domāt, ko likt galdā. 

Pēdējais aptaujas jautājums bija visgrūtākais – jums bija jānovērtē, kā mainījušies jūsu Ziemassvētki piecu gadu laikā. Mēs visi zinām, ka Ziemassvētki ir ne tikai dāvanu saņemšanas, bet arī to gatavošanas un pirkšanas laiks, ka maltīte galdā pati neatnāk un spīguļi eglītē paši neuzkāpj. Tieši Ziemassvētkos vislabāk var saprast, kā mums klājas – vai gads bijis bagāts, vai dzīve dodas augšup, mīņājas uz vietas vai šļūc uz leju.

Diemžēl jāatzīst, ka to, kam galds kļuvis bagātāks, bet dāvanas lepnākas, ir nedaudz mazāk nekā to, kam klājies plānāk. Tomēr, ja mēs vēlamies būt optimisti, tad jāatzīst, ka vairākumam ir tikpat labi (slikti?) vai labāk kā pirms pieciem gadiem. Vēl labāka aina paveras, ja mēs aplūkojam, cik daudziem no jums vairojies svētku prieks – aina pilnīgi pretēja bagātīgajam galdam. Ne jau bagātībā laime, bet gan cilvēkos un, ja mēs visi esam viens otram, ir iemesls priecāties.