Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas oficiālajiem datiem apmēram katrs sestais pasaules iedzīvotājs cieš no liekā svara vai aptaukošanās problēmām. Gandrīz 400 miljoniem Eiropas reģiona iedzīvotāju ir liekais svars un 130 miljoniem iedzīvotāju novērojama aptaukošanās. Pētījumos ir pierādīts, ka neveselīgas ēšanas uzvedības formas, jo īpaši negausīga ēšana, ir nozīmīgs iemesls ēšanas traucējumu veidošanās procesā, kas, savukārt, noved pie palielināta ķermeņa svara un medicīniskām komplikācijām. 

Šīs pētījuma aktualitātes dēļ pirms vairākiem gadiem izvēlējos pētīt ēšanas uzvedību un tās saistību ar stresu, emocijām un citiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka uzvedību. Klīniskajā psiholoģijā, ko studēju, neatņemams pētniecības paņēmiens ir cilvēku anketēšana, kuras dati ļauj mums izdarīt secinājumus par vairāku uzvedības, uztveres un citu ar psihi saistītu procesu saistību, atšķirībām un citiem aspektiem. Taču, lai secinājumi, piemēram, par Latvijas iedzīvotāju veselības ieradumiem būtu ticami, ir bez citiem nosacījumiem vismaz nepieciešams pietiekoši liels aptaujāto skaits. Citiem vārdiem sakot, pētījumam jābūt reprezentatīvam. 

Manam sen iecerētajam pētījumam veselības psiholoģijā par ēšanas uzvedību bija nepieciešams savākt vismaz 1000 respondentu atbildes plašā vecuma un citu kritēriju kategorijās. Iepriekšējos pētījumos man bija izdevies savākt turpat dažu simtu respondentu anketas, taču tas prasīja daudz laika, kura šajā reizē nebija. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas ir atšķirības sieviešu un vīriešu ēšanas uzvedībā un kā abiem dzimumiem neveselīgas ēšanas forma saistīta ar stresu, emocijām un ēšanas kompetenci. 

Anketās bija daudz jautājumu, kas saistīti ar cilvēka veselības ieradumiem un uz tādiem jautājumiem nav viegli atbildēt, tāpēc cilvēki bieži vien pārtrauc pildīt anketas. To ņemot vērā, vācot datus internetā, ir nepieciešams vēl lielāks respondentu skaits.

Zinot, ka draugiem.lv ir lielākais lietotāju skaits, uzrunāju šī portāla darbiniekus cerībā, ka varbūt ir kāda iespēja studentiem. Izrādījās, ka pirms kāda laika draugiem.lv tapis aptaujas rīks, ar kura palīdzību varu ātri un ērti iegūt savam pētījumam datus. 

Portāla speciālists man atsaucīgi nāca talkā ar savu pieredzi un palīdzēja ātri uzstādīt anketēšanas rīkā nepieciešamo respondentu skaitu katrā vecuma grupā. Godīgi sakot, neticēju savām acīm (ir iespēja vērot tiešsaistē klikšķus uz anketas saiti), kad pāris stundu laikā tika aizpildītas vairāk nekā 300 anketas. Tradicionālā datu vākšanas stilā, izsūtot e-pastus un dīcot Twitterī ar lūgumu retvītot manu anketas saiti, man tas būtu prasījis vismaz vairākas dienas, ja ne nedēļas. Piekoriģējot vēl nepieciešamo atbildētāju skaitu dažās vecuma grupās, anketēšana turpinājās un gandrīz 1100 respondentu aizpildītas anketas saņēmu nepilnās trīs dienās. Pietiekoši iespaidīgi studenta pētījumam par sarežģītu tēmu. Mana darba vadītāja, docente ar lielu pieredzi studentu darbu vētīšanā atzinīgi novērtēja iegūtos pētījuma datus.

Ko tad es galu galā ieguvu, aptaujājot vismaz tūkstoš cilvēku par viņu ēšanas paradumiem un to saistību ar stresu, emocijām un ēšanas kompetenci. Visupirms ar tik lielu respondentu skaitu man izdevās adaptēt Latvijā vismaz divus jaunus pētījumu instrumentus, kas noderēs turpmākiem pētījumiem ēšanas jomā. Raugoties no aprakstošās statistikas puses, pētījuma dati ļauj konstatēt, ka 41.3 procentiem no aptaujātajiem ir normāls svars (Ķermeņa masas indekss no 18.5-24.9), savukārt, palielināts svars ir 31.3 procentiem (ĶMI no 25-29.9) un dažādas aptaukošanās formas ir 27.3 procentiem (ĶMI virs 30). Vērojot ķermeņa masas indeksa atšķirības dzimumu vidū, var secināt, ka vidēji sievietēm svars pieaug vēlākos vecuma posmos nekā vīriešiem. 

Tāpat var secināt, ka svara pieaugums un izmaiņas nav saistāms ar izglītības līmeni. Secinošās statistikas aprēķini ļauj konstatēt, ka sievietēm ir augstāki negausīgas ēšanas vidējie rādītāji (īsi sakot, cilvēks ēd vairāk un biežāk, nekā tam būtu nepieciešams), nekā vīriešiem. Arī uztvertā stresa un negatīvo emociju vidējie rādītāji ir augstāki sievietēm. Taču vidējie ķermeņa masas indeksa rādītāji abiem dzimumiem kopumā nav statistiski nozīmīgi atšķirīgi. 

Viens no pētījuma secinājumiem ir tāds- jo lielāks ir ikdienas stress un negatīvo emociju daudzums, jo lielāka iespējamība, ka sievietes un vīrieši to remdēs ar negausīgu ēšanu. Tādejādi šī neveselīgā ēšanas forma kalpo kā stresa un negatīvo emociju regulētājs. Pārēdoties cilvēks slāpē stresa un nepatīkamo emociju izraisītu pazeminātu garastāvokli. Turklāt pētījuma dati ļauj secināt, ka šādas sakarības ir izteiktākas to cilvēku vidū, kuriem jau ir palielināts svars vai aptaukošanās. 

Svarīgs ir arī pētījuma secinājums, ka, neskatoties uz to, ka cilvēks ar pārmērīgas ēšanas palīdzību īstermiņā spēj mazināt stresu un mainīt savu garastāvokli, kopumā cilvēki ar lieko svaru un aptaukošanos izjūt mazāk pozitīvās emocijas. Cita starpā, tas ļauj zināmā mērā apšaubīt mītu par to, ka cilvēki ar lieko svaru ir omulīgāki par kalsnajiem. 

Bez tam, saskaņā ar pētījuma rezultātiem abiem dzimumiem ir svarīga ēšanas kompetence, tā visnozīmīgāk ļauj paredzēt cilvēkam, vai attīstīsies neveselīga ēšanas uzvedība. Ēšanas kompetence ietver vairākas prasmes, kas nepieciešamas cilvēkam, lai veselīgi ēstu un dzīves laikā neveidotos liekais svars.

Jāpiebilst, ka, pateicoties lielajam respondentu skaitam, pētījums ļāva noskaidrot vairākus būtiskus aspektus Latvijas iedzīvotāju veselības uzvedības jomā. Mana pētījuma darbs saņēmis visaugstāko novērtējumu un tuvākajā laikā gatavojos to iesniegt vairākiem zinātniskiem izdevumiem, kas apskata dažādus ēšanas veselības jautājumus.

• Sievietēm svarīgi attīstīt emocionālo stāvokļu regulācijas prasmes

• Vīriešiem svarīgi attīstīt stresa mazināšanas stratēģijas

• Abiem dzimumiem svarīga ir ēšanas kompetences attīstīšana