Svētku laiks 144

Novembris ir Latvijas svētku mēnesis, īstais brīdis uzzināt, cik patriotiski esam, cik mīļa mums mūsu Latvija un kā atzīmēsim tās dzimšanas dienu.

Būt latvietim ir ekskluzīvi – mūsu ir tieši tik maz, lai ikviens no mums būtu īpašs. Jau tas vien ir pamats lepoties ar to, kas esam, bet, ja vēl palūkojamies, cik daudz talantīgu muzikantu, sportistu, mākslinieku, zinātnieku utt. pasaulei devusi mūsu mazā valsts, varam uzpūsties kā pāvi. Tomēr jāatceras, ka lepoties ar citiem latviešiem ir par maz, arī pašiem jābūt līmenī. Tas bija neliels ievads, bet tagad parunāsim par aptauju. Mūsu pirmā jautājuma mērķis bija noskaidrot, vai mēs esam lepni būt latvieši. Labā ziņa ir tā, ka vairums atbildēja, ka lepojas, un vēl diezgan daudzi, ka priecājas, tomēr ir arī slikta ziņa – teju 10% šis fakts ir vienaldzīgs vai pat vēl ļaunāk – par savu latvietību ir kauns. Gribētos teikt, ka ir kauns par tiem, kam kauns, bet mēs taču meklējam gaišo un to arī atrodam. Visvairāk kaunīgo latviešu ir vecuma grupā virs 55 gadiem. Kāpēc tas ir priecīgi? Tāpēc ka jaunā paaudze aug un lepojas. Viņi ir šīs valsts nākotne un tā ir drošās rokās.

Jūs droši vien esat dzirdējuši teicienu, ka latvieši ir zemnieku tauta. Tas, protams, ir strīdīgs apgalvojums, bet kā gan savādāk izskaidrot to, ka populārākais no teicieniem, kurus jums piedāvājām izvēlēties ir – mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti. Diemžēl tikai mazāk kā 8% izvēlējās teicienu – valsts esmu es. Mūsuprāt, valsts pamatā ir tās pilsoņi – katrs no mums. Politiķi nav valsts, viņi ir tieši tādi paši pilsoņi kā katrs no mums, tāpēc nemīlēt valsti, nozīmē - nemīlēt sevi. Atkal jau meklējot gaišo, varam atzīmēt, ka gandrīz puse no aptaujātajiem izvēlējās tos teicienus, kas apliecina ticību savam nozīmīgumam šajā valstī. Ticiet, mīļie, sev, un mūsu valsts jums būs par to pateicīga.

Kopumā jāatzīst, ka Latvija mums mīļa, un mēs esam tās patrioti, lai gan brīžiem pārāk kautrīgi to izrādām un neesam droši, ka esam tai pietiekami vajadzīgi. Latvijai atkal dzimšanas diena un loģisks jautājums – kā mēs to svinēsim. Galu galā visiem taču skaidrs, kā svin dzimšanas dienas – ar garo galdu, dančiem, draugu lokā – tā, lai pēc tam būtu ko atcerēties. Grūti iedomāties vēl lielāku iemeslu jautrai ballītei kā dzimšanas diena, kas mums visiem ir kopīga, bet... Vairums aptaujāto svinību vietā iedegs svecīti. Ja godīgi, šo atbilžu variantu mēs pievienojām joka pēc – par mums taču mēdz jokot kā par kapusvētku tautu, bet izrādās, ka tie nav nekādi joki. Savukārt, ballīti Latvijas dzimtenītei par godu rīkos vien nepilni 2% aptaujāto. Populārākais veids, kā svinēt, ir publisko pasākumu apmeklēšana jeb citiem vārdiem - vakara plaukšķenes. Draugi, uzklājiet galdu, uzvelciet baltu kreklu, izvelciet no skapja akordeonu vai vismaz vecos diskus ar patriotiskajām dziesmām, dziediet, dancojiet, ejiet ielās un priecājaties – mūsu Latvijai dzimšanas diena. Tas ir labākais iemesls varenai ballītei.