Tieši ar tik amizantu nosaukumu sevi pieteica divpadsmit cilvēku muzikālā apvienība no Draugiem.lv grupas, kuri pārējos 100 kolēģus pārsteidza nesagatavotus, kulminācijā uzstājoties uzņēmuma Ziemas ballē. 

Tas nebūt nebija spontāns lēmums kāpt uz skatuves, grupas dalībnieki paši noorganizēja sastāvu, 3 mēnešus gatavojās īrētās studijas telpās, lai profesionāļu uzraudzībā noslīpētu savu priekšnesumu. Kā pēc uzstāšanās izteicās pārējie kolēģi, nebija nepieciešams koncerts stundas garumā, jo emocijām, kad uz skatuves mākslinieku ampluā ir tavi kolēģi, pietiktu pat ar vienu dziesmu. Dziesmas bija trīs. Draugiem.lv grupas grupa “Grupa” izpildīja R.A.P un Igo dziedāto “Dzīve bez apstājas”, piedāvāja savu versiju Fools Garden dziesmai “Lemon tree” un vislielāko jautrību zālē radīja ar Prāta Vētras ilggadēju hitu “Ziema”.

Muzikālās grupas mēģinājumi, līdzīgi kā sporta, kultūras vai izglītības aktivitātes, saņēma atbalstu no uzņēmuma. Kāpēc? “Šī bija pašu darbinieku radoša iniciatīva un tas ir atbalstāmi. Līdzīgi bija, kad uzzinājām, ka puiši spēlē hokeju – ja aktivitātē ir iesaistīti vairāki darbinieki, tas ir apsveicami, jo saliedē kolektīvu. Grupas uzstāšanās Ziemas ballē bija emocionāls un iedvesmojošs pārdzīvojums ne tikai pašai grupai, bet arī visiem 100 klausītājiem – tas bija iespaidīgi, mīļi. Turklāt muzicēšana ir ne tikai radošs process, bet arī stimulē loģiski matemātisko domāšanu, kas mūsu darba specifikā ir nepieciešama,” atbalstu grupai pamato draugiem.lv personāla vadītāja Santa Līce-Krūze.

Laura Millere-Pikšena, dzied 

Man tas prasīja lielu saņemšanos un drosmi, jo kāpšana uz skatuves ir ļoti tālu ārpus manas komforta zonas. Mani iedrošināja. Šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un šīs iknedeļās sanākšanas man ļāva atpūsties un satikties ar maniem superkolēģiem. Bija 100% pārliecība, ka koncertā balss drebēs, skaņa zudīs, ceļi ļims un dūša būs papēžos, bet jau ar pirmiem ritmiem publikas atsaucība bija milzīga un mums ļāva justies kā vakara zvaigznēm, tas bija perfekti! 

Jānis Jākobsons, spēle akordeonu

Uz kopējo epastu atāca jautājums, vai kāds no kolēģiem spēlē kādu mūzikas instrumentu, smīkņājot atbildēju - jā akordeonu. Kad pie manis pienāca, sakot, mēs veidojam grupu, vai vēlies piedalīties, galvā pārdomāju- sen neesmu to darījis, bet atceros, ka mūzikas skolā bija jautri! Atbilde no manas puses sekoja- kapēc ne?

Līga Tijone, dzied

Mūzika rada emocijas, skaistas emocijas. Kopš bērnības esmu bijusi kopā ar mūziku, sākot ar dziedāšanu bērnudārza ansamblī, pēc tam mūzikas skolā un skolas ansambī. Sajūtas, ko rada prieks, atrodoties uz skatuves, ir neaprakstāms. Mūsu grupā katrs ir personība un ir forši sastrādāties ar lieliskiem cilvēkiem un izcilām personībām.

Miks Milbergs, spēlē tubu

Es sen nebiju muzicējis, tāpēc, uzlūkojot potenciālos dalībniekus, sapratu – būs ko šancēt. Ir forši, ka piedāvā apgūt ko jaunu un ka ir gandarījums par paveikto. Būs ko pastāstīt mazbērniem.

Baiba Krūze-Rozīte, dzied

Mans gada labākais projekts ar vislielāko prieka bilanci! Es gaidīju katru mēģinājuma reizi, jo man gluži vienkārši ļoti patīk dziedāt. Lieliska pieredze, atsvaidzinātas iemaņas un dzirkstele acīs. Kolēģi mūs uzņēma kā īstas zvaigznes un tas man ir pat aizkustinoši, ka kolēģi ir novērtējuši mūsu veikumu un uzdrīkstēšanos, jo ne viss sagatavošanas laikā gāja gludi. Škiet, katrs no mums ir "pārkāpis kādu slieksni", guvis kādu jaunu iedvesmu un papildinājis savu ikdienu ar foršu rozīnīti.

Rūdolfs Maltavnieks, dzied

Varēšanu un patikšanu dziedāt biju parādījis vairākkārt dažādās kolēģu neformālās ballītēs, tāpēc vairs nebija kur sprukt. Ja arī sākumā likās, ka būs grūti iekombinēt mēģinājumus saspringtajā plānā, tad beigās viss sanāca, un mēģinājumi paskrēja nemanot. Gaidot uzstāšanos, grūti bija valdīt satraukumu, taču pirms kāpšanas uz skatuves, kad visa grupa sadevās rokās, kļuvu pavisam mierīgs - uz skatuves neesmu viens. Redzot kolēģus dziedam līdzi, bija skaidrs - iecerētais izdevies.

Agnese Jercīte, dzied

Man vienmēr paticis dziedāt, bet nekad to vēl nebiju darījusi uz skatuves un pie mikrofona, un šķita pavisam noteikti, ka šī iespēja ir jāizmanto! Biju satraukusies par to, kā mēs varēsim iekustināt visus kolēģus, jo pēc dziedāšanas bija jasākās dejām, bet tā sajūta, ka visi ceļās kājas un lec pie skatuves, dziedot līdz jau pirmajā dziesmas taktī, bija kaut kas netverami labs! Gandarījums bija milzīgs un smaids nepazuda ilgi. 

Roberts Zvingulis, bungas

Tik radošam uzņēmumam kā mēs, tas ir tikai loģisks iznākums - mums pašiem ir savs bends. Zinu, zinu, skanēs varbūt lepni, bet nosauciet man kaut vēl vienu uzņēmumu Latvijā, kur kaut kas šāds var notikt un es pasūtīšu pirmajiem 10 bezmaksas statistiku.

Līva Liepiņa, dzied

Mans sapnis dziedāt grupā piepildījās. Un ne jau parastā grupā, bet kopā ar foršiem, atraktīviem un mīļiem kolēģiem. Tā sajūta, ka pārējie mūs ballē gaida kā "īpašos". Atbildība, satraukums, gatavošanās process un fantastiskais rezultāts ne tik daudz izpildījumā, bet gan emocijās, kas uzstāšanās brīdī virmoja zālē. Man bauda bija arī mācīšanās process, tas, ka mēs katru trešdienu dodamies mēģināt, smejamies, pamācām viens otru un "projektā" piedalāmies no visas sirds.

Jurģis Narvils, ģitāra

Būtībā man nebija izvēles, acīmredzot biju vienīgais, kas spēlē ģitāru un tā nu mani beigās pielauza. Spēlēt Ziemas ballē bija ļoti jautri, un atsaucība no kolēģiem bija fantastiska, tāpēc kopumā šis eksperiments likās pat ļoti izdevies. 

Jūliha Gifford, spēlē taustiņus

Kad izsludināja iespēju piedalīties Grupā, nebija šaubu, ka gribēju piedalīties. Jau sen biju gribējusi iemeslu beidzot pieķerties pie instrumenta - kokles. Tomēr izrādījās, ka ļoti vajadzēja kādu, kas spēlētu taustiņus. Nekas - galvenais, ka jautri un konstruktīvi pavadīts laiks ar superīgajiem kolēģiem!

Armands Vīksna, spēlē saksofonu un basģitāru

Aicinājumam ņemt savu dalību grupā atsaucos bez liekas domāšanas, jo mūzika dažādās tās izpausmēs ir vienmēr bijusi kopā ar mani. Lielu prieku radīja gan pats mēģinājumu process, gan šī procesa kulminācija- uzstāšanās. Dēļ šīm sajūtām, kuras uzstāšanās laikā ieguvām no savu kolēģu lielā atbalsta, bija vērts katru nedēļu doties uz mēģinājumiem un mācīties spēlēt instrumentu, par kuru man ir tikai aptuvena nojausma, kā tas ir jāspēlē. Es zinu, ka tam visam būs turpinājums...