Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1995. g. (datējums - 1994) Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: G. Cīlītis (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1994. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots kanoe airētājs ar vēzienā paceltu airi, virs attēla puslokā izvietots uzraksts OLIMPISKĀS SPĒLES · 1996 · ATLANTA, zem attēla - skaitlis 10, aiz tā - uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.

Airēšana ir viens no senākajiem sporta veidiem Latvijā. Airētāju klubu Rīgā nodibināja jau 1872. gadā, tomēr tikai 1968. gadā Mehiko notika Latvijas sportistu olimpiskā debija akadēmiskajā airēšanā. 1976. gadā Monreālā PSRS izlases četrinieka sastāvā sudraba medaļu izcīnīja Aivars Lazdenieks. 1980. gadā Maskavas spēlēs sudraba medaļu ieguva latviešu četrinieks ar stūrmani (Žoržs Tikmers, Dzintars un Dimants Krišjāņi, Artūrs Garonskis un Juris Bērziņš).

Lieliskus panākumus guva pārairu divnieks - Maija Kaufmane-Pumpure un Daina Šveica-Mellenberga, kuras kļuva par trīskārtējām Eiropas čempionēm (1964-1966). Pasaules čempionātā bronzas (1974) un sudraba (1975) medaļu izcīnīja Janīna Gžibovska un Ruta Veinberga. Divkārt pasaules čempiones godā bijusi Sarmīte Stone (akadēmiskās airēšanas astoņnieks), četrreiz - smaiļotājs Aleksandrs Avdejevs.

Pirmie kanoe airētāji, kuri Latvijas vārdu aiznesa pasaulē, bija Laimonis Kravalis un Gunārs Šmits, kļūdami par Eiropas un pasaules čempioniem junioru konkurencē.

Vislabākās sekmes guvis kanoe airētājs Ivans Klementjevs, kas izcīnījis zelta medaļu Seulas spēlēs (1988) un divas sudraba medaļas - Barselonā (1992) un Atlantā (1996). Viņš ir septiņkārtējs pasaules čempions.

Sidnejas spēlēs Latvijas cerības saistītas ar Andra Rei