Nominālvērtība: 1 lats
Svars 31.47 g; diametrs 38.61 mm
Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof
Kalta 2002 g. Rahapaja Oy (Somija)
Mākslinieki: Dainis Pundurs (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā gadskaitlis 2002, puslokā virs ģerboņa uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, monētas lejasdaļā skaitlis 1 un uzraksts LATS.

Monētas aizmugure (reverss)
Cīņas motīvs no sengrieķu ciļņa, puslokā zem tā uzraksts OLIMPISKĀS SPĒLES • ATĒNAS 2004.

Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

Senajā Grieķijā olimpiskajās spēlēs uzvarējušie atlēti slavenajai Olimpijai un dzimtās pilsētas tempļiem dāvāja savu atveidu statujā pateicībā dieviem par piešķirto uzvaru. Saskaņā ar sengrieķu mākslas principiem šie tēli bija vispārināti, tuvināti skaistuma ideāliem.

2004. gada Atēnu olimpiādei kalto sudraba monētu Latvijas Banka velta klasiskajai jeb grieķu-romiešu cīņai. Tas ir dāvinājums olimpisko spēļu dzimtenei, gadsimtus ilgajai spēļu vēsturei un vienam no senākajiem cīņas sporta veidiem, kas laiku lokos atnācis līdz mūsdienām, kad, arvien papildinot cīņas noteikumus, vienkārša cīkstēšanās noslīpēta līdz vīrišķīgai spēka, veiklības un izturības sacensībai. Monēta kalta arī par godu grieķu-romiešu cīņās kādreiz slavenajiem latviešu vīriem.

1896. gadā tika nodibināts Rīgas Atlētu klubs, kura dalībnieki nodarbojās ar svarcelšanu un grieķu-romiešu cīņu. Daudzi izcili latviešu spēkavīri 19. gs. beigās uzstājās ceļojošo cirku arēnās Krievijā, un pirmie ievērojamākie panākumi tika gūti Krievijas amatieru čempionātos.

Pirmie latviešu grieķu-romiešu cīņas meistari, kas piedalījās olimpiādē, bija Jānis Polis (smagsvars) un Aleksandrs Priede (spalvas svars). Viņi Stokholmā 1912. gadā startēja Krievijas komandas sastāvā, bet jau pavisam drīz, pēc 1. pasaules kara, neatkarīgajā Latvijā par sevi un savu valsti lika runāt Rūdolfs Ronis. 1921. gada pasaule