Tuvojas Līgo vakars un kā jau katrā saimniecība arī mums ir savs Līgo vakara rituāls.
Uguns kuršana.
Katru gadu lielāko daļu no Zemturu teritorijas izgaismojam ar daudzajiem Jāņu ugunskuriem.
Uguns ir vistiešākais Saules simbols. Uguns pati par sevi tiek uzskatīta par šķīstu, tāpēc tā attīra un šķīsta, kā arī veicina auglību un veselību. Uguns kuršana ir arī dieviņa godināšanas un aicināšanas zīme.
Šo uguns īpašību dēļ Jāņu naktī uguns tiek pielietota daudz un dažādos veidos – ugunskurā, pūdelē jeb jāņugunī, lāpās, ritenī un nereti arī svecēs. Jāņos, kad notiek gaismas un tumsas cīņa – jo vairāk uguns, jo labāk. Jāatceras, ka jāņugunī nekādā gadījumā nedrīkst dedzināt gružus vai cept šašliku – tādiem nolūkiem jāierīko citi ugunskuri. Pretējā gadījumā tā ir necieņas izrādīšana ugunij, no kuras labvēlību neiegūt.
Tiek uzskatīts, ka cilvēki un vide, kas tikusi uguns apspīdēta, kļūst šķīsti, auglīgi un spēcīgi. Šī iemesla dēļ uguns tika kurta maksimāli augstā vietā, piemēram, kārtī vai kalnā, lai apspīdētu maksimāli plašu teritoriju un pozitīvi ietekmētu visu un visus, kas atrodas tās gaismā. Uguns tika kurta augstumā arī tādēļ, lai tā būtu tuvāk dieviņam, tādējādi gūstot svētību.
Ar uguni ir saistīti arī tādi rituāli kā dziedāšana un dejošana ap ugunskuru. Runājot par uguni, nevar nepieminēt vienu no populārākajiem uguns rituāliem, proti, lēkšanu pār ugunskuru, kuras laikā cilvēki enerģētiski tiek attīrīti no visa lielā un negatīvā. Ticēja, ka tie, kuri lec pāri ugunskuram, sadevušies rokās, tiks vienoti liktenīgai kopā būšanai, turklāt, jo spēcīgāka un lielāka uguns, jo stiprāka pāra savienība.