Vides institūciju optimizācija beidzas ar dabas katastrofu

Pēc ugunsgrēka Mārupē ēku kompleksa "Baltais vējš" angārā naktī no 2. uz 3. jūliju, Mārupītes upē svētdien ieplūda ķīmiskas vielas. Tiek lēsts, ka lielākoties tie ir mazgāšanas līdzekļi un sadzīves ķīmija.

Skats ir visai baiss, un arī postījums dabai ievērojams. Aculiecinieku iesūtītie video un fotouzņēmumi ar agonijā mirstošām zivīm duļķainā un putojošā ūdenī starp savu sugas brāļu līķiem ir sirdi plosoši. Pīles tup Māras dīķa krastos, jo līdz ar mazgāšanas līdzekļu nonākšanu ūdenī ir nomazgāts ūdensputnu dabiskais tauku slānis no spalvām un pīles vairs neturas virs ūdens.

Lai gan atbildīgie dienesti šobrīd dara visu, kas viņu spēkos, lai glābtu par katastrofu nosaukto situāciju, jautājums ir pavisam cits – kāpēc notika tā, kā notika? Kāpēc kaitīgās vielas vispār nonāca upē?

„Šis gadījums kārtējo reizi parāda, ka Rīgā domā īstermiņā - likvidē Vides departamentu kā rezultātā netiek risinātas daudzas vides problēmas – notekūdeņu ūdenscauruļu sistēmu aprīkošana ar ūdens filtriem, tām caurulēm, kuras paredzēts novadīt uz notekgrāvjiem, upēm, ezeriem. Rīgas pašvaldībai šāds plāns bija iecerēts, tomēr līdz ar Vides departamenta likvidāciju, process apstājies”, tā Viesturs Silenieks, LZP līdzpriekšsēdētājs.

Raimonds Vējonis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs: „Lūk, rezultāts vides institūciju optimizācijai! Līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēj pilnvērtīgi novērst sekas. Ir skumīgi, ka amatpersonas sāk domāt tikai tad, kad dabai nodarītais kaitējums sāk apdraudēt cilvēkus."

Jau vēstīts, ka šis ir otrs nopietnākais ekoloģiskais negadījums Rīgā pēdējo gadu laikā. Medijos parādās informācija, ka piesārņojums Mārupītes upē varētu saglabāties apmēram divas nedēļas, toties upes ekosistēma tik ātri neatjaunosies gan. Pastāv varbūtība, ka zivis un ūdensputni šajā upē un arī Māras dīķī varētu neparādīties vēl pāris gadus. Tiesa šie visi ir tikai minējumi, jo neviens vēl nav sniedzis precīzu novērtējumu vai atzinumu, cik ilgā laikā tad minētais 294 dažādu profesionālo sadzīves ķīmiju un dezinfekcijas līdzekļu „kokteilis” varētu pazust no ūdens. Nav jābūt ķīmijas profesoram, lai saprastu, ka ne visi elementi saskarē ar ūdeni veido šķidros savienojumus vai iztvaiko gaisā. Jādomā, ka ķīmisko reakciju rezultātā, pastāv arī iespēja rasties dažāda veida nogulsnēm.

Līdz ar to pirms pāris gadiem iztīrītais Māras dīķis šobrīd darbojas kā nosēdaka. Tā kā šajā ūdenstilpnē straumes ātrums ir ļoti neliels, kaitīgās vielas izgulsnējas dūņās dīķa dibenā un tur arī paliek. Nav grūti iztēloties, kas varētu notikt nākamajā pavasarī, ledus iešanas laikā, piemēram, kad straume būs lielāka... Ūdens tiks sakults, un sen „aizmirstās” kaitīgās vielas varētu tikt paceltas atkal virspusē.

Dzeramā ūdens kvalitāte akās un privātajos ūdens urbumos Mārupītes upes apkaimē arī ir apdraudēta, tomēr cilvēkiem, jābūt modriem ne tikai šodien, rīt un parīt, bet arī pēc nedēļas divām vai pat trim, jo tieši tas ir laiks, kad pa gruntsūdens ceļiem līdz akām būs nonākušas kaitīgās vielas.

Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs: „Labi, šoreiz tās ir 360 beigtas zivis – Valsts vides dienests ļoti priekšzīmīgi pat saskaitījis cik konkrētu sugu pārstāvju ir gājušas bojā. Pīles nedaudz izsistas no ierindas kamēr sakārto savu spalvu. Dzeramā ūdens kvalitāte SIA Rīgas Ūdens klientiem visticamāk pat nav apdraudēta. Tomēr es vēlos uzdot provokatīvu jautājumu: „Kas notiktu, ja šāda veida ķibele būtu gadījusies netālu no centrālajām ūdensņemšanas vietām – Baltezerā vai Ogrē, piemēram? Cik lielam jābūt postījumam, lai mēs beidzot saprastu, ka vides jautājumi ir jāuztver nopietni un tiem jāvelta pienācīga uzmanība, laiks, finanšu un darbaspēka resursi? Tāpēc mēs Latvijas Zaļā partija rosinām aktualizēt jautājumu un atjaunot Vides departamentu, jo šobrīd pēc departamenta likvidēšanas, vide kā temats pašvaldību dienaskārtībā ir ievērojami zaudējusi savu svarīgumu un nozīmīgumu. To nedrīkst pieļaut! Vēl, mēs rekomendējam veikt Rīgas robežtuvumā esošo bīstamo objektu apsekošanu un risku analīzi, lai gūtu priekšstatu, cik liela var būt vislielākā vides katastrofa un kādus preventīvos pasākumus veikt, lai to novērstu. Un papildus visam ir un vienmēr būs vajadzīga ļoti stingra valsts kontrole vides jautājumos.”

Ugunsgrēks „Baltais vējš” kompleksā nav nekāda pārdabiska parādība. Līdzīgi notikumi var atgadīties arī citviet un ne tikai Rīgā. Turklāt pārstimt mirušu zivju un apskādēti putni nebūt nav tas briesmīgākais, kas var notikt, ja vides jautājumi tiek pamesti novārtā. Tie ir tikpat svarīgi un kā, pierāda šis notikums, reizēm pat svarīgāki par citiem populāriem tematiem (ekonomiku, valsts tiesiskumu, Saeimas atlaišanu utt.).

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā. Upes garums ir aptuveni 12 km, no kuriem 6km atrodas Pārdaugavā, bet otra puse – Rīgas rajonā. Torņakalnā uz Mārupītes ierīkots Māras dīķis un izteka no tā tiek regulēta ar slūžām. Lejpus Māras dīķa ierīkoti Arkādijas dārzs un Uzvaras parks. Mārupītes upe ietek Daugavā aiz Raņķa dambja Āgenskalna līcī.