Ceļā uz Rīgu kā Eiropas Savienības Zaļo galvaspilsētu!
Eiropā jau vairākus gadus tiek īstenota prakse, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstu pilsētas var pieteikties Zaļās galvaspilsētas prestižajam un labskanīgajam titulam. No 14.jūnija visām Eiropas valstīm ir dota iespēja sacensties par Zaļās galvaspilsētas nosaukumu 2014. gadam. Dzirdot nosaukumu Zaļā galvaspilsēta, jebkuram latvietim nāk prātā mūsu zaļā Rīga ar plašajām rekreācijas zonām un dabisko koku rindām pašā pilsētas sirdī, par ko citviet Eiropā var tikai sapņot, jo nereti zaļās zonas veido tikai vasaras sezonā uz ielām iznestie puķupodi ar kokiem un dažādi pagaidu stādījumi.
Paši sev pirmie, Eiropā priekšpēdējie?
Visu laiku patriotiski deklarējam, ka nav zaļākas, skaistākas pilsētas par Rīgu, bet kāpēc nepiestrādājam pie tā, lai šis mums zināmais fakts izskanētu plašākā Eiropas Savienības mērogā, jo šis tituls ne tikai spodrina Rīgas vārdu ekoloģiskā gaismā, bet arī palielina pilsētas starptautisko atpazīstamību, veicinot investīciju pieplūdumu.
Nenoliedzami, ka attīstības virzība vides jautājumu un vides infrastruktūras sakārtošanā Rīgā pēdējos gados ir gājusi uz priekšu, bet galarezultātā izrādās, ka tas viss joprojām nav pietiekami, lai mēs varētu lepoties ar augstiem un ievērojamiem rādītājiem arī Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Kad konkurss, iegūt Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tika izsludināts 2010. gadam, Latvija starp 35 valstīm ieguva tikai 29 vietu. Pagājušo gadu pavērās jauna iespēja pieteikt dalību Zaļās galvaspilsētas titula iegūšanai 2012. un 2013. gadam, bet Rīga, diemžēl šajā konkursā vispār netika pieteikta...
Ne tikai prestižs, bet sakārtota dzīves telpa rīdziniekiem un pilsētas viesiem.
Likumsakarīgi rodas jautājums, kādēļ Latvijai, kurā ir viens no lielākajiem īpaši aizsargājamo teritoriju īpatsvariem Eiropā, un Rīgai, kas jau vizuāli ir viena no zaļākajām galvaspilsētām Eiropā, ir tik zemi vides stāvokļa rādītāji uz kopējā Eiropas Savienības fona?
Domājams, ka šoreiz atbilde meklējama tieši šī konkursa nolikuma kritērijos, kas vērtē ne tikai pilsētas zaļo teritoriju īpatsvaru, vietējā transporta pieejamību, ilgtspējīgas zemes izmantošanas nosacījumus, gaisa kvalitāti, ekoinovācijas un citus vides aspektus, bet arī kopējos vides pārvaldības principus un realizētos vides projektus pašvaldībā. Kā zināms, tieši vides pārvaldībai un saskaņotai, uz ilgtspējīgu attīstību vērstai pašvaldības vides politikai, ir primārā nozīme Rīgas kā dzīves telpas, rekreācijas vides un sabalansētas ekonomiskās vides attīstībai.
Nedrīkstētu aizmirst, ka prestiža jautājumam šajā ziņā būtu pat otršķirīga nozīme, jo svarīgākais ir tas, ka virzot Rīgu Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulam, tiktu veicināta konkursam izvirzīto mērķu sasniegšana, tādējādi uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti Rīgas pilsētā.
Galvenās problēmas - Rīgas transports un atkritumu apsaimniekošana
Neapmierināti sūdzamies par sastrēgumiem Rīgas ielās, bet kamēr sabiedriskā transporta reisu skaits mikrorajonos būs pāris reizes stundā, maršrutu izvietojums tāds, ka visi ceļi ved caur centru, kā arī cenu politika paliks pašreizējā līmenī, būtu naivi cerēt, ka mūsdienu dinamiskais biznesa cilvēks izkāps no sava auto, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā.
Varam būt priecīgi, ka vismaz veloceliņu tīkls Rīgā lēnām attīstās. Kaut arī visi maršruti nav vēl savienoti un varbūt nevaram izbraukt ar velosipēdu pa taisni cauri Rīgai no viena gala līdz otram, tomēr tieši Latvijas Zaļā partija bija tā, kas aktualizēja un iniciēja šo lietu sakārtošanu un plānveidīgu attīstīšanu.
Arī atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl daudz veicamo darbu priekšā, lai sasniegtu vecās Eiropas raksturlielumus. Redzams, ka otrreizējo izejvielu apsaimniekošana Rīgas pilsētā joprojām nav izkāpusi no bērnu autiņiem. Tādēļ nav īsti skaidrs kā Latvija grasās izpildīt Eiropas Savienības noteiktos kvantitatīvos rādītājus, kas paredz, ka līdz 2015. gada beigām jānodrošina reģenerācija 60% no visa savāktā iepakojuma.
Jāiesaistās Rīgas domei un katram rīdziniekam
Problēmu ir daudz, finanšu līdzekļi kā vienmēr nepietiekami, tomēr tikpat daudz ir arī dažādu attīstības risinājumu, kas būtu jāskata, jāanalizē un jāizvērtē no vides plānošanas viedokļa Rīgas pašvaldības līmenī. Lai ieviestie vides risinājumi būtu dzīvotspējīgi, jāiesaista vietējā publika savas apkārtējās vides sakārtošanā. Nepieciešamas uzsvērt katra sabiedrības locekļa līdzdalības loma savas apkārtējās dzīves telpas sakārtošanā un pilnveidē.
Iedzīvotāju līdzdalība apkārtējās vides ilgtspējas saglabāšanā un uz vidi vērsto procesu ietekmēšanā ir viens no Latvijas Zaļās partijas mērķiem, ko cenšamies attīstīt veicot dažādus vides sakopšanas un informatīvus pasākumus. Pavasarī Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļa rīkoja Ēbeļmuižas parka sakopšanas talku, ar savu iniciatīvu motivējot arī pašus Ziepniekkalna iedzīvotājus šo zaļo zonu sakopt un izveidot par nozīmīgu atpūtas zonu. Tāpat plānojam turpināt Zaļās ielas svētku tradīcijas, akciju „Diena bez auto” un citas aktivitātes.
Mūsu mērķis ir, lai zaļās dzīvesziņas un domāšanas spēks Rīgā vērstos plašumā, iesaistītos maksimāli daudz rīdzinieku, un lai Rīga beidzot iegūtu godam pelnīto Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu!
Paši sev pirmie, Eiropā priekšpēdējie?
Visu laiku patriotiski deklarējam, ka nav zaļākas, skaistākas pilsētas par Rīgu, bet kāpēc nepiestrādājam pie tā, lai šis mums zināmais fakts izskanētu plašākā Eiropas Savienības mērogā, jo šis tituls ne tikai spodrina Rīgas vārdu ekoloģiskā gaismā, bet arī palielina pilsētas starptautisko atpazīstamību, veicinot investīciju pieplūdumu.
Nenoliedzami, ka attīstības virzība vides jautājumu un vides infrastruktūras sakārtošanā Rīgā pēdējos gados ir gājusi uz priekšu, bet galarezultātā izrādās, ka tas viss joprojām nav pietiekami, lai mēs varētu lepoties ar augstiem un ievērojamiem rādītājiem arī Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Kad konkurss, iegūt Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tika izsludināts 2010. gadam, Latvija starp 35 valstīm ieguva tikai 29 vietu. Pagājušo gadu pavērās jauna iespēja pieteikt dalību Zaļās galvaspilsētas titula iegūšanai 2012. un 2013. gadam, bet Rīga, diemžēl šajā konkursā vispār netika pieteikta...
Ne tikai prestižs, bet sakārtota dzīves telpa rīdziniekiem un pilsētas viesiem.
Likumsakarīgi rodas jautājums, kādēļ Latvijai, kurā ir viens no lielākajiem īpaši aizsargājamo teritoriju īpatsvariem Eiropā, un Rīgai, kas jau vizuāli ir viena no zaļākajām galvaspilsētām Eiropā, ir tik zemi vides stāvokļa rādītāji uz kopējā Eiropas Savienības fona?
Domājams, ka šoreiz atbilde meklējama tieši šī konkursa nolikuma kritērijos, kas vērtē ne tikai pilsētas zaļo teritoriju īpatsvaru, vietējā transporta pieejamību, ilgtspējīgas zemes izmantošanas nosacījumus, gaisa kvalitāti, ekoinovācijas un citus vides aspektus, bet arī kopējos vides pārvaldības principus un realizētos vides projektus pašvaldībā. Kā zināms, tieši vides pārvaldībai un saskaņotai, uz ilgtspējīgu attīstību vērstai pašvaldības vides politikai, ir primārā nozīme Rīgas kā dzīves telpas, rekreācijas vides un sabalansētas ekonomiskās vides attīstībai.
Nedrīkstētu aizmirst, ka prestiža jautājumam šajā ziņā būtu pat otršķirīga nozīme, jo svarīgākais ir tas, ka virzot Rīgu Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulam, tiktu veicināta konkursam izvirzīto mērķu sasniegšana, tādējādi uzlabojot kopējo dzīves kvalitāti Rīgas pilsētā.
Galvenās problēmas - Rīgas transports un atkritumu apsaimniekošana
Neapmierināti sūdzamies par sastrēgumiem Rīgas ielās, bet kamēr sabiedriskā transporta reisu skaits mikrorajonos būs pāris reizes stundā, maršrutu izvietojums tāds, ka visi ceļi ved caur centru, kā arī cenu politika paliks pašreizējā līmenī, būtu naivi cerēt, ka mūsdienu dinamiskais biznesa cilvēks izkāps no sava auto, lai pārsēstos sabiedriskajā transportā.
Varam būt priecīgi, ka vismaz veloceliņu tīkls Rīgā lēnām attīstās. Kaut arī visi maršruti nav vēl savienoti un varbūt nevaram izbraukt ar velosipēdu pa taisni cauri Rīgai no viena gala līdz otram, tomēr tieši Latvijas Zaļā partija bija tā, kas aktualizēja un iniciēja šo lietu sakārtošanu un plānveidīgu attīstīšanu.
Arī atkritumu apsaimniekošanas jomā vēl daudz veicamo darbu priekšā, lai sasniegtu vecās Eiropas raksturlielumus. Redzams, ka otrreizējo izejvielu apsaimniekošana Rīgas pilsētā joprojām nav izkāpusi no bērnu autiņiem. Tādēļ nav īsti skaidrs kā Latvija grasās izpildīt Eiropas Savienības noteiktos kvantitatīvos rādītājus, kas paredz, ka līdz 2015. gada beigām jānodrošina reģenerācija 60% no visa savāktā iepakojuma.
Jāiesaistās Rīgas domei un katram rīdziniekam
Problēmu ir daudz, finanšu līdzekļi kā vienmēr nepietiekami, tomēr tikpat daudz ir arī dažādu attīstības risinājumu, kas būtu jāskata, jāanalizē un jāizvērtē no vides plānošanas viedokļa Rīgas pašvaldības līmenī. Lai ieviestie vides risinājumi būtu dzīvotspējīgi, jāiesaista vietējā publika savas apkārtējās vides sakārtošanā. Nepieciešamas uzsvērt katra sabiedrības locekļa līdzdalības loma savas apkārtējās dzīves telpas sakārtošanā un pilnveidē.
Iedzīvotāju līdzdalība apkārtējās vides ilgtspējas saglabāšanā un uz vidi vērsto procesu ietekmēšanā ir viens no Latvijas Zaļās partijas mērķiem, ko cenšamies attīstīt veicot dažādus vides sakopšanas un informatīvus pasākumus. Pavasarī Latvijas Zaļās partijas Rīgas nodaļa rīkoja Ēbeļmuižas parka sakopšanas talku, ar savu iniciatīvu motivējot arī pašus Ziepniekkalna iedzīvotājus šo zaļo zonu sakopt un izveidot par nozīmīgu atpūtas zonu. Tāpat plānojam turpināt Zaļās ielas svētku tradīcijas, akciju „Diena bez auto” un citas aktivitātes.
Mūsu mērķis ir, lai zaļās dzīvesziņas un domāšanas spēks Rīgā vērstos plašumā, iesaistītos maksimāli daudz rīdzinieku, un lai Rīga beidzot iegūtu godam pelnīto Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu!
Comments (1)