XIX gs. nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 1970.gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti audēju darbarīki, pašaustas segas, arī linu audumu paraugi. Stellēs uzvilktajā audumā savu dzīparu var ieaust arī apmeklētāji. Vāgūzī izvietoti piebaldzēnu rati, zirglietas, arkli, ecēšas.
Vecpiebalgas pakalnu ainavā ”Vēveru” vējdzirnavas ir vēl viens tūristu apskates objekts. Gadu gaitā tās piedzīvojušas dažādus laikus. Celtas ap 1880. gadu uz ”Kalnvēveru” zemes, kas toreiz bija Vecpiebalgas lielākā saimniecība. Zinātņu akadēmijas ekspedīcijā atrada šo ļoti labi saglabājušos ciemu, ieteica Kultūras ministrijai, tika pieņemts lēmums, ka Brīvdabas muzejam pamazām ”Vēveros” jāveido filiāle. No 1974. gada ēkas, kuras palika brīvas, iegādājās muzejs. Kad dalīja zemi, divu bijušo saimnieku zemes kļuva par muzeja īpašumu, arī dzirnavas.