Šī grāmata ir par mīlestību, lai arī tajā nav neviena vārda, kas sāktos ar “mīl...”. Un tā ir par maģiju — nevis to glīto, no televizoru ekrāniem tirgoto, bet gan par īstu maģiju, kas nāk no dzimtas un saknēm, kad tu ar galvu pa priekšu ienirsti Aizmūžu Okeānā un iznirsti no tā ar zivi zobos. Un vēl — par drosmi. Par beznosacījumu drosmi atrast savējo, pazīt to, ieķerties ar rokām un kājām un nevienam neatdot. Savas mājas, savu dzimteni, savu sirdi, savas tiesības staigāt ar augsti paceltu galvu.
Romāna darbība norisinās 2014. gada pavasarī un vasarā Doneckā. Tieši tur varone zaudē ģimeni, mājas, darbu, ilūzijas, un tieši tur viņa no jauna savāc kopā dzīves lauskas, atrod jaunu jēgu un jaunu pamatu zem kājām. Soli pa solim lasītājs vēro sējēju pārdzimstam cīnītājā. Šī grāmata uz visiem laikiem mainīja tās sarakstītāju un mainīs katru, kurš to izlasīs.

Tamāra Horiha Zerņa — ar šādu pseidonīmu par rakstnieci kļuva tulkotāja, kura, karam sākoties, pārtapa brīvprātīgajā armijas palīdzē. Divu gadu laikā viņa simtiem reižu braukusi uz frontes līniju, vedot Ukrainas karavīriem visnepieciešamāko. Arī viņa kabatā turējusi rokasgranātu, zinot, ka tad, ja apturēs separātisti, šādi būs visvienkāršāk aiziet no dzīves un nenokļūt gūstā. Rakstīt grāmatu viņu pamudināja spīts un stāsti, kurus nebija iespējams nepastāstīt.

Tamāras Horihas Zerņas debijas romāns tiek dēvēts par šobrīd labāko grāmatu par Ukrainas un Krievijas karu Donbasā. Tas saņēmis nozīmīgāko Ukrainas literāro balvu — BBC Ukrainas redakcijas prēmiju “Gada grāmata”. Ir iecerēts pēc romāna uzņemt filmu.