Kad cilvēks izkusis tajā, ar ko nodarbojas, kad – teikt, ka patiesi mīl, to, ko dara – ir teju nepateikt pat pusi, šī cilvēka enerģija, sirsdsstarojums jūtams tūkstošu kilometru attālumā. Kolorīta, fascinējoša personība – Valentīns Lukaševics. Klausoties viņa stāstītajā par valodām, dialektiem, izloksnēm, to īpatnībām, skanējumu tik vienkāršā – gan nesen prozu vai dzeju rakstīt sākušai veikala pārdevējai vai tikko no skolas sola nākušam filoloģijas maģistram – saprotamā valodā, iedvesmojies tik ļoti, ka gribas teju vai nez kādus kalnus gāzt. Un nav nepieciešams lekciju piebārstīt ar anglicismiem, terminoloģiju – latviešu valoda ir tik skaista, savdabīga, un tajā var pateikt ļoti daudz. Vakar notika kārtējās semināra Matris Lingua lekcijas, kuras kopā ar Literatūras KOMBAINS kolēģiem un lektoriem – Valentīnu Lukaševicu un Vasiliju Karasjovu – pagāja nemanot. Valentīns stāstīja par valodām un izloksnēm, valodas ainavu un ainavu valodā. Viņš minēja, ka rakstniecībā dabas, vides īpatnības un ietekmes nozīmība ierindojas gandrīz uzreiz aiz tēva, mātes un ģimenes. Pie purva dzīvojošais rakstīs pilnīgi citādi, nekā pilsētas burzmā mītošais.
Paldies Latvijas Rakstnieku savienībai un Valsts Kultūrkapitāla fondam par iespēju organizēt semināru #MatrisLingua